[go: up one dir, main page]

27.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/15

PADOMES DIREKTĪVA 2005/47/EK

(2005. gada 18. jūlijs)

par Nolīgumu starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus dzelzceļa sektorā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 139. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, ko atzīst Eiropas Savienības Pamattiesību harta, un jo īpaši tā ir paredzēta, lai nodrošinātu minētās hartas 31. panta ievērošanu, kurā paredzēts, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem, kā arī tiesības uz maksimālā darba laika ierobežošanu, uz diennakts un nedēļas atpūtu, kā arī uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

(2)

Saskaņā ar Līguma 139. panta 2. punktu sociālie partneri var kopīgi lūgt, lai Kopienas līmenī noslēgtus nolīgumus ievieš ar Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

(3)

Padome ir pieņēmusi Direktīvu 93/104/EK (1993. gada 23. novembris) par dažiem darba laika organizācijas aspektiem (1). Dzelzceļa transports bija viens no darbību sektoriem, uz kuriem neattiecās minētā direktīva. Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši Direktīvu 2000/34/EK (2), ar ko groza Direktīvu 93/104/EK attiecībā uz darba laika organizēšanas konkrētiem aspektiem, lai aptvertu sektorus un darbības, uz kuriem neattiecas minētā direktīva.

(4)

Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (3), ar ko kodificē un atceļ Direktīvu 93/104/EK.

(5)

Direktīvā 2003/88/EK ir paredzētas atkāpes no tās 3., 4., 5., 8. un 16. panta attiecībā uz personām, kas strādā dzelzceļa transporta nozarē un pavada savu darba laiku vilcienos.

(6)

Eiropas Dzelzceļa kopiena un Eiropas Transporta darbinieku federācija ir informējušas Komisiju par vēlēšanos uzsākt sarunas atbilstīgi Līguma 139. panta 1. punktam.

(7)

Minētās organizācijas 2004. gada 27. janvārī ir noslēgušas Nolīgumu par dažiem to mobilo darbinieku darba apstākļu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, turpmāk – “Nolīgums”.

(8)

Nolīgumā ietverts kopīgs lūgums Komisijai īstenot Nolīgumu ar Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 139. panta 2. punktu.

(9)

Direktīva 2003/88/EK attiecas uz mobiliem darba ņēmējiem, kas sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, izņemot gadījumus, kas paredzēti īpašos noteikumos, kuri ietverti šajā direktīvā un tai pievienotajā Nolīgumā.

(10)

Līguma 249. panta nozīmē piemērots tiesību akts Nolīguma īstenošanai ir direktīva.

(11)

Dzelzceļa transporta nozares iekšējā tirgus īstenošanas un tajā pastāvošās konkurences gaismā šīs direktīvas mērķus, kas paredz aizsargāt veselību un drošību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis, tāpēc nepieciešama Kopienas rīcība saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(12)

Eiropas dzelzceļa sektora attīstība prasa cieši pārraudzīt pašreizējo un jauno dalībnieku lomu, lai nodrošinātu harmonisku attīstību visā Kopienā. Eiropas sociālajam dialogam šajā nozarē būtu jāspēj atspoguļot šo attīstību un, cik iespējams, ņemt to vērā.

(13)

Attiecībā uz Nolīguma noteikumiem, kas tajā nav īpaši definēti, šī direktīva dod dalībvalstīm iespēju definēt šos noteikumus atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksei, kā tas tiek darīts citu sociālās politikas direktīvu gadījumā, izmantojot analogus noteikumus, ar nosacījumu, ka šīs definīcijas ir saderīgas ar Nolīgumu.

(14)

Saskaņā ar tās 1998. gada 20. maija paziņojumu “Sociālā dialoga piemērošana un sekmēšana Kopienas līmenī” Komisija ir izstrādājusi projektu savam priekšlikumam par direktīvu, ņemot vērā līgumslēdzēju pušu pietiekamas pārstāvības statusu un katras Nolīgumā ietvertās klauzulas likumību; parakstītāji pietiekami pārstāv mobilos dzelzceļa darbiniekus, kuri strādā pārrobežu savstarpējās izmantojamības pakalpojumu jomā, ko veic dzelzceļa uzņēmumi.

(15)

Komisija ir izstrādājusi direktīvas priekšlikumu saskaņā ar Līguma 137. panta 2. punktu, kas paredz, ka direktīvas sociālās politikas jomā izvairās no “tādu administratīvu, finanšu un juridisku ierobežojumu ieviešanas, kuri traucē izveidoties un attīstīties maziem un vidējiem uzņēmumiem”.

(16)

Šajā direktīvā un Nolīgumā ir noteikti minimālie standarti; dalībvalstīm un/vai sociālajiem partneriem būtu jāspēj saglabāt vai ieviest labvēlīgākus noteikumus.

(17)

Komisija ir informējusi Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, nosūtot savu priekšlikumu direktīvai, ar kuru īstenot Nolīgumu.

(18)

Eiropas Parlaments 2005. gada 26. maijā pieņēma rezolūciju par sociālo partneru nolīgumu.

(19)

Nolīguma īstenošana veicinās Līguma 136. pantā minēto mērķu sasniegšanai.

(20)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (4) dalībvalstis mudinās izstrādāt savas tabulas gan pašu lietošanai, gan arī Kopienas vajadzībām, pēc iespējas labāk atainojot sakarības starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un darīt tās pieejamas publiski,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šīs direktīvas mērķis ir īstenot 2004. gada 27. janvārī starp Eiropas Dzelzceļa kopienu un Eiropas Transporta darbinieku federāciju noslēgto Nolīgumu par dažiem to mobilo darba ņēmēju darba apstākļu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus.

Nolīguma teksts ir pievienots šai direktīvai.

2. pants

1.   Dalībvalstis var uzturēt spēkā vai ieviest labvēlīgākus noteikumus par tiem, kas paredzēti šajā direktīvā.

2.   Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nerada pietiekamu pamatojumu tam, lai attaisnotu darbinieku aizsardzības vispārējā līmeņa samazināšanu jomās, uz kurām attiecas šī direktīva. Tas neierobežo dalībvalstu un/vai darba devēju un darba ņēmēju tiesības, ņemot vērā mainīgos apstākļus, izstrādāt citādus normatīvus, reglamentējošus vai līguma noteikumus nekā tie, kas ir spēkā, šīs direktīvas pieņemšanas laikā, ar nosacījumu, ka vienmēr ir ievērotas šajā direktīvā paredzētās minimālās prasības.

3. pants

Neskarot Nolīguma noteikumus par turpmākiem pasākumiem un parakstītāju veiktu novērtēšanu, Komisija, Eiropas līmenī apspriedusies ar darba devējiem un darba ņēmējiem, sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu saistībā ar dzelzceļa sektora attīstību pirms 2011. gada 27. jūlija.

4. pants

Dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro, ja ir pārkāpti valstu noteikumi, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šiem pasākumiem līdz 2008. gada 27. jūlijam, kā arī pēc iespējas ātrāk par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.

5. pants

Dalībvalstis pēc konsultēšanās ar sociālajiem partneriem pieņem normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, ne vēlāk kā 2008. gada 27. jūlijā, vai nodrošina, ka līdz šai dienai sociālie partneri ir pieņēmuši vajadzīgos noteikumus nolīguma veidā. Tās nekavējoties nosūta šo noteikumu tekstu Komisijai.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai tās jebkurā brīdī varētu nodrošināt rezultātus, kas paredzēti šajā direktīvā, un par to nekavējoties informē Komisiju.

Ja dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 18. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. BECKETT

(1)  OV L 307, 13.12.1993., 18. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/34/EK.

(2)  OV L 195, 1.8.2000., 41. lpp.

(3)  OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.

(4)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Transporta Darbinieku Federāciju (ETF) un Eiropas Dzelzceļa Kopienu (CER) par dažiem to mobilo darbinieku darba apstākļu aspektiem, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus

ŅEMOT VĒRĀ:

—

dzelzceļa transporta attīstību, kas prasa sistēmas modernizāciju, kā arī Eiropas satiksmes un līdz ar to savstarpējas izmantojamības pakalpojumu attīstību,

—

nepieciešamību attīstīt drošu pārrobežu satiksmi un aizsargāt to mobilo darba ņēmēju veselību un drošību, kuri veic savstarpējās izmantojamības pārrobežu pakalpojumus,

—

vajadzību izvairīties no konkurences, kas balstīta tikai uz darba apstākļu atšķirību,

—

dzelzceļa transporta attīstības nozīmīgumu Eiropas Savienībā,

—

viedokli, ka šie mērķi tiks sasniegti, izveidojot kopīgus noteikumus attiecībā uz minimālajiem darba apstākļu standartiem mobilajiem darba ņēmējiem, kuri veic savstarpējās izmantojamības pārrobežu pakalpojumus,

—

pārliecību, ka turpmāko gadu laikā šo darba ņēmēju skaits palielināsies,

—

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 138. pantu un 139. panta 2. punktu,

—

Direktīvu 93/104/EK (kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/34/EK), un jo īpaši tās 14. un 17. pantu,

—

Konvenciju par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem (Roma, 1980. gada 19. jūnijs),

—

to, ka saskaņā ar Līguma 139. panta 2. punktu Kopienas līmenī noslēgtus nolīgumus var īstenot pēc parakstītāju kopīga lūguma ar Padomes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma,

—

faktu, ka parakstītāji ar šo izsaka šo lūgumu,

PARAKSTĪTĀJI IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1.   klauzula

Darbības joma

Šo nolīgumu piemēro mobilajiem dzelzceļa darba ņēmējiem, kuri iesaistīti tādu savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumu nodrošināšanā, ko sniedz dzelzceļa uzņēmumi.

Šā nolīguma piemērošana nav obligāta attiecībā uz pasažieru vietējo vai reģionālo pārrobežu satiksmi un kravas pārrobežu pārvadājumiem līdz 15 km attālumā no robežas, kā arī attiecībā uz satiksmi starp oficiālajām robežstacijām, kas uzskaitītas pielikumā.

Šā nolīguma piemērošana nav obligāta arī attiecībā uz vilcieniem, kuru satiksme notiek pa starpvalstu dzelzceļa līnijām, kas sākas un beidzas tās pašas dalībvalsts infrastruktūrā un kas izmanto citas dalībvalsts infrastruktūru, tajā neapstājoties (tātad to var uzskatīt par iekšzemes pārvadājumu).

Attiecībā uz mobilajiem darba ņēmējiem, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, Direktīvu 93/104/EK nepiemēro tajos aspektos, kuros piemēro īpašus šajā nolīgumā paredzētus noteikumus.

2.   klauzula

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumi”: pārrobežu pakalpojumi, par kuru sniegšanu dzelzceļa uzņēmumam ir nepieciešami vismaz divi drošības sertifikāti, ko paredz Direktīva 2001/14/EK;

2)

“mobilie darba ņēmēji, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus”: ikviens darba ņēmējs, kas ir tāda vilciena personāla loceklis, kurš dienas maiņā ilgāk par stundu iesaistīts savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumu nodrošināšanā;

3)

“darba laiks”: jebkurš laikposms, kamēr darba ņēmējs ir darbā, darba devēja rīcībā, un veic savu darbu vai pienākumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un/vai praksi;

4)

“atpūtas laiks”: jebkurš laikposms, kas nav darba laiks;

5)

“nakts laiks”: jebkurš laikposms, kas nav īsāks par septiņām stundām, kā to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, un kam jebkurā gadījumā jāietver laikposms starp pusnakti un 05.00;

6)

“nakts maiņa”: jebkura darba maiņa, kas ietver vismaz 3 stundas nakts laikā;

7)

“atpūta ārpus dzīvesvietas”: diennakts atpūta, kas nevar notikt mobilā darba ņēmēja parastajā dzīvesvietā;

8)

“vadītājs”: jebkurš darba ņēmējs, kura uzdevums ir vadīt vilces vienību;

9)

“vadīšanas laiks”: plānotas darbības ilgums, kuras laikā vadītājs ir atbildīgs par vilces vienību, izņemot plānoto laiku, kas paredzēts, lai sagatavotu vai izslēgtu vilces vienību, tomēr vadīšanas laikā ietilpst arī plānotie pārtraukumi darbā, kuru laikā vadītājs joprojām ir atbildīgs par vilces vienību.

3.   klauzula

Diennakts atpūta dzīvesvietā

Diennakts atpūtas laiks dzīvesvietā ilgst vismaz 12 secīgas stundas katrā 24 stundu laika posmā.

Vienreiz 7 dienu laikposmā to var tomēr samazināt līdz 9 secīgām stundām. Šajā gadījumā stundas, kas atbilst atšķirībai starp samazināto atpūtas laiku un 12 atpūtas stundām, pievieno nākamajam diennakts atpūtas laikam dzīvesvietā.

Būtiski samazinātu diennakts atpūtas laiku nedrīkst plānot starp divām diennakts atpūtām ārpus dzīvesvietas.

4.   klauzula

Diennakts atpūta ārpus dzīvesvietas

Diennakts atpūtas laiks ārpus dzīvesvietas ilgst vismaz 8 secīgas stundas katrā 24 stundu laikposmā.

Pēc diennakts atpūtas ārpus dzīvesvietas ir jābūt diennakts atpūtai dzīvesvietā (1).

Ir ieteicams pievērst uzmanību tam, cik labiekārtotas ir mītnes, kas paredzētas mobilo darba ņēmēju atpūtai ārpus dzīvesvietas.

5.   klauzula

Pārtraukumi darbā

a)   Vadītāji

Ja vadītāja darba laiks ir ilgāks par 8 stundām, tad darba dienas laikā nodrošina vismaz 45 minūšu pārtraukumu darbā,

vai,

ja darba laiks ilgst no 6 līdz 8 stundām, tad darba dienas laikā nodrošina vismaz 30 minūšu pārtraukumu darbā.

Dienas laiks un pārtraukuma ilgums ir pietiekami, lai darbinieks varētu pilnvērtīgi atpūsties.

Pārtraukumus darba dienas laikā var pielāgot, ja vilciens kavējas.

Daļa pārtraukuma darbā būtu jāpiešķir laikā starp trešo un sesto darba stundu.

Ja ir otrs vadītājs, 5. klauzulas a) punktu nepiemēro. Šajā gadījumā nosacījumus pārtraukumu darbā piešķiršanai nosaka valsts līmenī.

b)   Pārējais vilciena personāls

Pārējam vilciena personālam piešķir vismaz 30 minūšu pārtraukumu darbā, ja darba laiks ir ilgāks par 6 stundām.

6.   klauzula

Nedēļas atpūtas laiks

Jebkurš mobilais darbinieks, kurš veic savstarpējās izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, 7 dienu laikposmā saņem ne mazāk kā 24 stundu nepārtrauktu nedēļas atpūtu, kurai pieskaita 12 atpūtas stundas, kas paredzētas 3. klauzulā.

Katru gadu katram mobilajam darba ņēmējam ir 104 atpūtas laikposmi, no kuriem katrs ir 24 stundas ilgs, tostarp 52 nedēļas atpūtas laikposmi, kas ir 24 stundas gari,

tostarp:

—

12 dubultie atpūtas laikposmi (48 stundu ilgi laikposmi, kam pieskaitītas 12 stundas diennakts atpūtas), tostarp sestdienas un svētdienas,

un

—

12 dubultās atpūtas laikposmi (48 stundu ilgi laikposmi, kam pieskaitītas 12 stundas diennakts atpūtas), nenodrošinot, ka šajā laikposmā tiek iekļauta sestdiena un svētdiena.

7.   klauzula

Vadīšanas laiks

Vadīšanas laiks, kā definēts 2. klauzulā, nevar pārsniegt 9 stundas dienas maiņā un 8 stundas nakts maiņā starp diviem diennakts atpūtas laikposmiem.

Maksimālais vadīšanas laiks 2 nedēļu laikposmā ir ierobežots līdz 80 stundām.

8.   klauzula

Pārbaudes

Lai uzraudzītu šā nolīguma noteikumu ievērošanu, izveido darba uzskaiti, kurā norādītas mobilo darba ņēmēju dienas darba un atpūtas stundas. Ir jābūt pieejamai informācijai par faktiski nostrādātajām darba stundām. Šo uzskaiti saglabā uzņēmumā vismaz vienu gadu.

9.   klauzula

Noteikumu nepasliktināšanas klauzula

Šā nolīguma piemērošana nekādā gadījumā nav pietiekams pamatojums, lai samazinātu vispārējo aizsardzības līmeni, ko paredz mobilajiem darba ņēmējiem, kuri veic savstarpējās izmantojamības pārrobežu pakalpojumus.

10.   klauzula

Nolīguma izpildes pārraudzība

Šā nolīguma parakstītāji pārraudzīs tā izpildi un piemērošanu Dzelzceļa nozares dialoga komitejas ietvaros, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK.

11.   klauzula

Novērtēšana

Puses izvērtēs šā nolīguma noteikumus divus gadus pēc tā parakstīšanas, ievērojot pirmo iegūto pieredzi savstarpēji izmantojamā pārrobežu transporta attīstībā.

12.   klauzula

Pārskatīšana

Puses no jauna izskata iepriekš izklāstītos noteikumus divus gadus pēc ieviešanas termiņa beigām, ko nosaka Padomes lēmumā, ar kuru šis nolīgums stājas spēkā.

Briselē, 2004. gada 27. janvārī

CER vārdā —

priekšsēdētājs

Giancarlo CIMOLI

izpilddirektors

Johannes LUDEWIG

cilvēkresursu direktoru grupas priekšsēdētājs

Francesco FORLENZA

sociālo lietu padomnieks

Jean-Paul PREUMONT

ETF vārdā —

Dzelzceļa nodaļas priekšsēdētājs

Norbert HANSEN

Dzelzceļa nodaļas priekšsēdētāja vietnieks

Jean-Louis BRASSEUR

ģenerālsekretārs

Doro ZINKE

politikas sekretāre

Sabine TRIER

(1)  Puses ir vienojušās par to, lai sarunas par secīgu otru atpūtu ārpus dzīvesvietas, kā arī par atpūtu kompensāciju ārpus dzīvesvietas, notiktu starp sociālajiem partneriem dzelzceļa uzņēmuma vai valsts līmenī, izvēloties piemērotāko variantu. Eiropas līmenī jautājumu par secīgu atpūtu skaitu ārpus dzīvesvietas, kā arī par atpūtas kompensāciju ārpus dzīvesvietas apspriedīs divus gadus pēc šā nolīguma parakstīšanas.

PIELIKUMS

Oficiālo robežstaciju, kuras atrodas 15 km robežās un kurām nolīgums nav obligāts, saraksts

 

RZEPIN (PL)

 

TUPLICE (PL)

 

ZEBRZYDOWICE (PL)

 

DOMODOSSOLA (IT)