[go: up one dir, main page]

 

ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.028.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 28

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 30. janvāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 81/2013 (2013. gada 29. janvāris), ar ko attiecībā uz datu nosūtīšanai paredzētajām mikrodatu datnēm groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1051/2011 ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 82/2013 (2013. gada 29. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus importa tarifu kvotas piemērošanai Šveices izcelsmes žāvētai atkaulotai liellopu gaļai

3

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 83/2013 (2013. gada 29. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

10

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/65/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 19. decembris) par personas datu pienācīgu aizsardzību Jaunzēlandē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 9557)  ( 1 )

12

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

30.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 81/2013

(2013. gada 29. janvāris),

ar ko attiecībā uz datu nosūtīšanai paredzētajām mikrodatu datnēm groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1051/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 6. jūlija Regulu (ES) Nr. 692/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 95/57/EK (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Atjauninātas klasifikācijas sistēmas ieviešana ir ļoti svarīga Komisijas pastāvīgajos centienos nodrošināt Eiropas statistikas atbilstību, ņemot vērā jaunākās norises un pārmaiņas izglītības jomā.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir pārskatījusi līdz šim izmantoto Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas (ISCED) redakciju (ISCED 1997), lai nodrošinātu tās atbilstību izglītības un apmācības politikas un struktūru attīstībai.

(3)

Lai izglītības statistika būtu starptautiski salīdzināma, dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm jāizmanto tādas izglītības klasifikācijas, kas atbilst pārskatītajai Starptautiskajai standartizētajai izglītības klasifikācijai ISCED 2011 (ISCED 2011), kuru UNESCO locekles pieņēma 36. ģenerālkonferencē 2011. gada novembrī.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1051/2011 (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1051/2011 III pielikumu groza, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 29. janvārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 192, 22.7.2011., 17. lpp.

(2)  OV L 276, 21.10.2011., 13. lpp.


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1051/2011 III pielikuma 80. ailes (Izglītības līmenis) aprakstu aizstāj ar šādu:

Aile

Identifikators

Apraksts

Filtrs/piezīmes

“80

 

Iegūtais izglītības līmenis

Mainīgais lielums pēc izvēles. Ja nav nosūtīts: kods = tukšs”

 

1

Zemākā līmeņa vidējā izglītība (pirmskolas un pamatskolas izglītība) (ISCED 2011 0.–2. līmenis)

 

 

2

Vidējā un pēcvidējā neterciārā izglītība (ISCED 2011 3. un 4. līmenis)

 

 

3

Terciārā izglītība (ISCED 2011 5.–8. līmenis)

 


30.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/3


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 82/2013

(2013. gada 29. janvāris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus importa tarifu kvotas piemērošanai Šveices izcelsmes žāvētai atkaulotai liellopu gaļai

(kodificēta redakcija)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu, saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2004. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 2092/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus importa tarifu kvotas piemērošanai Šveices izcelsmes žāvētai atkaulotai liellopu gaļai (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (4) (“Nolīgums”), ko Kopienas vārdā pieņēma ar Kopienas Padomes un Komisijas Lēmumu 2002/309/EK, Euratom (5), paredz ik gadus 1 200 tonnu atkaulotu žāvētu liellopu gaļu beznodokļu importu, uz kuru attiecas KN kods ex 0210 20 90.

(3)

Tādēļ katram gadam būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi attiecīgajai beznodokļu importa tarifu kvotai.

(4)

Lai būtu tiesības saņemt priekšrocības no minētās tarifu kvotas, šo attiecīgo produktu izcelsmes valstij jābūt Šveicei atbilstoši Nolīguma 4. pantā minētajiem noteikumiem. Ir jāsniedz atbilstošo produktu precīza definīcija. Kontroles nolūkā par precēm, kam piemērota šī importa kvota, jāuzrāda izziņa par īstumu, kas sertificē, ka gaļa precīzi atbilst definīcijai par piemērotību. Ir jāsagatavo šādu izziņu paraugs, un jānosaka sīki izstrādāti noteikumi to izmantošanai.

(5)

Importa kārtības regulēšanai ir paredzētas importa atļaujas. Tādēļ jāparedz noteikumi, atbilstoši kuriem tiek iesniegti pieteikumi un sniegta informācija par pieteikumiem un atļaujām, vajadzības gadījumā atkāpjoties no Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulas (EK) Nr. 376/2008 ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (6), kā arī no Komisijas 2008. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 382/2008 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu [un teļa] gaļas nozarē (7).

(6)

Lai nodrošinātu pareizu attiecīgo produktu importa pārvaldību, ir jāparedz, ka, izsniedzot importa atļaujas, īpaši tiek pārbaudīti ieraksti izziņās par īstumu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ik gadus laikposmiem no 1. janvāra līdz 31. decembrim atver Savienības beznodokļu importa tarifu kvotu žāvētai atkaulotai liellopu gaļai, uz kuru attiecas KN kods ex 0210 20 90 un kuras izcelsmes valsts ir Šveice, par gada apjomu 1 200 tonnas (turpmāk – “kvota”).

Kvotas kārtas numurs ir 09.4202.

2.   Produktiem, kas minēti 1. punktā, piemēro izcelsmes noteikumus, kas paredzēti 4. pantā Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību.

3.   Šajā regulā “žāvēta atkaulota gaļa” ir gaļas gabali no vismaz 18 mēnešus vecu liellopu gurniem, kas ir bez redzamiem intramuskulāriem taukiem (3–7 %), kuros pH līmenis ir starp 5,4 un 6,0; gaļa ir sālīta, ar piedevām, presēta, žāvēta vienīgi svaigā sausā gaisā un ar “spīdīgā” pelējuma sēnīti (ar mikroskopisko sēnīšu pelējumu). Gatavā produktā pirms sālīšanas ir no 41 % līdz 53 % sausnas.

2. pants

1.   Laižot produktus brīvā apgrozībā, par 1. panta 1. punktā noteiktajiem importa daudzumiem jāuzrāda importa atļauja.

2.   Kompetentajai iestādei uzrāda izziņas par īstumu oriģinālu, kas sagatavota saskaņā ar 3. pantu, kā arī tās kopiju kopā ar pieteikumu pirmās importa atļaujas saņemšanai, kas saistīts ar izziņu par īstumu.

3.   Izziņu par īstumu drīkst izmantot, lai izsniegtu vairāk nekā vienu importa atļauju daudzumiem, kuri nepārsniedz uz izziņas norādīto daudzumu. Ja, pamatojoties uz šo izziņu, ir izsniegtas vairākas atļaujas, kompetentā iestāde vizē izziņu par īstumu, norādot piešķirto daudzumu.

4.   Kompetentā iestāde var izsniegt importa atļaujas tikai pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies, ka visa informācija izziņā par īstumu atbilst tai informācijai, ko reizi nedēļā par attiecīgo jautājumu sniedz Komisija. Pēc tam atļaujas piešķir nekavējoties.

Tomēr izņēmuma gadījumos un ņemot vērā pienācīgi pamatotu pieteikumu, kompetentā iestāde drīkst izsniegt importa atļaujas uz attiecīgo izziņu par īstumu pamata arī tad, ja informācija no Komisijas vēl nav saņemta. Šādos gadījumos ar ieviešanas atļaujām saistītā drošības nauda atbilst kopējā muitas tarifā noteiktajam muitas nodokļa pilnam apmēram. Pēc tam, kad ir saņemta informācija par izziņu, dalībvalstis aizstāj šo drošības naudu ar Regulas (EK) Nr. 382/2008 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto drošības naudu.

5.   Atļauju pieteikumu un atļauju 20. ailē ir ietverta viena no I pielikumā norādītajiem ierakstiem.

3. pants

1.   Regulas 2. pantā minēto izziņu par īstumu izsniedz vienā oriģināleksemplārā un tā divās kopijās, to izdrukā un aizpilda vienā no Savienības oficiālajām valodām saskaņā ar II pielikumā ietverto paraugu. To arī var izdrukāt un aizpildīt eksportētājvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām.

Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā iesniegts pieteikums importa atļaujas saņemšanai, var pieprasīt izziņas tulkojumu.

2.   Izziņas formāts ir 210 × 297 mm. Izmantotais papīrs nav vieglāks par 40 g/m2. Oriģināleksemplārs ir baltā krāsā, pirmā kopija – rozā krāsā, otrā kopija – dzeltena.

3.   Izziņas oriģināls un tā kopijas var būt drukātas vai aizpildītas ar roku. Pēdējā gadījumā tā jāaizpilda, rakstot ar melnu tinti un drukātiem burtiem.

4.   Katrai izziņai ir atsevišķs sērijas numurs, kā arī norādīts izdevējvalsts nosaukums.

Uz kopijām norādīts tāds pats sērijas numurs un tāds pats nosaukums kā uz oriģināleksemplāra.

5.   Regulas 1. panta 3. punktā norādītā žāvētas atkaulotas gaļas definīcija ir skaidri norādīta izziņā.

6.   Izziņas ir derīgas vienīgi, ja tās ir pareizi vizējusi III pielikumā minētā izdevējiestāde.

Izziņas uzskatāmas par pareizi vizētām, ja uz tām ir datums, izsniegšanas vieta un ja uz tām ir izdevējiestādes zīmogs un parakstīt pilnvarotās personas vai pilnvaroto personu paraksts.

4. pants

1.   III pielikumā uzskaitītajām izdevējiestādēm:

a)

jābūt atzītām no Šveices;

b)

jāuzņemas pārbaudīt izziņu par īstumu ierakstus;

c)

jāuzņemas vismaz reizi nedēļā nosūtīt Komisijai visu informāciju, kas ļauj pārbaudīt ierakstus izziņās par īstumu, jo īpaši izziņas numuru, eksportētāju, saņēmēju, galamērķa valsti, produktu, tīro svaru un parakstīšanas datumu.

2.   III pielikuma sarakstu Komisija var pārskatīt, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētā prasība nav izpildīta vai ja izdevējiestāde nespēj pildīt savus pienākumus.

5. pants

Izziņas par īstumu un importa atļaujas ir spēkā trīs mēnešus no to attiecīgā izdošanas datuma.

6. pants

Piemēro Regulas (EK) Nr. 376/2008, Regulas (EK) Nr. 382/2008 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (8) III nodaļas noteikumus, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

7. pants

Šveices iestādes paziņo Komisijai Šveices izdevējiestāžu izmantotos zīmogu paraugus un to personu vārdus un parakstus, kuras ir pilnvarotas parakstīt izziņas par īstumu. Komisiju iespējami drīz informē arī par turpmākajām zīmogu vai vārdu izmaiņām. Komisija paziņo šo informāciju dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

8. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis:

a)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 28. februārī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kādam iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā izsniegtas importa atļaujas, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti;

b)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 30. aprīlī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, uz ko attiecas neizmantotas vai daļēji izmantotas importa atļaujas, norādot starpību starp daudzumu, kas norādīts importa atļaujas otrā pusē, un daudzumu, kādam atļauja izsniegta, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kāds ir laists brīvā apgrozībā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus sagatavo saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (9) un izmanto produktu kategorijas, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

9. pants

Regulu (EK) Nr. 2092/2004 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas V pielikumā.

10. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 29. janvārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 362, 9.12.2004., 4. lpp.

(3)  Sk. IV pielikumu.

(4)  OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.

(5)  OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

(7)  OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.

(8)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(9)  OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas 2. panta 5. punktā minētie ieraksti

:

bulgāru valodā

:

Сушено обезкостено говеждо или телешко месо — Регламент за изпълнение (ЕС) № 82/2013

:

spāņu valodā

:

Carne de vacuno seca deshuesada — Reglamento de Ejecución (UE) no 82/2013

:

čehu valodā

:

Vykostěné sušené hovězí maso — prováděcí nařízení (EU) č. 82/2013

:

dāņu valodā

:

Tørret udbenet oksekød — gennemførelsesforordning (EU) nr. 82/2013

:

vācu valodā

:

Εntbeintes, getrocknetes Rindfleisch — Durchführungsverordnung (EU) Nr. 82/2013

:

igauņu valodā

:

Kuivatatud kondita veiseliha – rakendusmäärus (EL) nr 82/2013

:

grieķu valodā

:

Αποξηραμένο βόειο κρέας χωρίς κόκαλα — Εκτελεστικός κανονισμός (ΕΕ) αριθ. 82/2013

:

angļu valodā

:

Dried boneless beef — Implementing Regulation (EU) No 82/2013

:

franču valodā

:

Viande bovine séchée désossée — règlement d’exécution (UE) no 82/2013

:

itāliešu valodā

:

Carni bovine disossate ed essiccate — regolamento di esecuzione (UE) n. 82/2013

:

latviešu valodā

:

Žāvēta atkaulota liellopu gaļa – Īstenošanas regula (ES) Nr. 82/2013

:

lietuviešu valodā

:

Džiovinta jautiena be kaulų – Įgyvendinimo reglamentas (ES) Nr. 82/2013

:

ungāru valodā

:

Szárított kicsontozott marhahús – 82/2013/EU végrehajtási rendelet

:

maltiešu valodā

:

Ċanga mnixxfa mingħajr għadam — Regolament ta’ Implimentazzjoni (UE) Nru 82/2013

:

holandiešu valodā

:

Gedroogd rundvlees zonder been — Uitvoeringsverordening (EU) nr. 82/2013

:

poļu valodā

:

Suszone mięso wołowe bez kości — rozporządzenie wykonawcze (UE) nr 82/2013

:

portugāļu valodā

:

Carne de bovino seca desossada — Regulamento de Execução (UE) n.o 82/2013

:

rumāņu valodā

:

Carne de vită dezosată uscată – Regulamentul de punere în aplicare (UE) nr. 82/2013

:

slovāku valodā

:

Sušené vykostené hovädzie mäso – vykonávacie nariadenie (EÚ) č. 82/2013

:

slovēņu valodā

:

Posušeno goveje meso brez kosti — Izvedbena uredba (EU) št. 82/2013

:

somu valodā

:

Kuivattua luutonta naudanlihaa – täytäntöönpanoasetus (EU) N:o 82/2013

:

zviedru valodā

:

Τοrkat benfritt nötkött – genomförandeförordning (EU) nr 82/2013


II PIELIKUMS

Image


III PIELIKUMS

To Šveices iestāžu saraksts, kuras ir pilnvarotas izsniegt izziņu par īstumu

Office fédéral de l’agriculture/Bundesamt für Landwirtschaft/Ufficio federale dell’agricoltura.


IV PIELIKUMS

Atceltā regula ar sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EK) Nr. 2092/2004

(OV L 362, 9.12.2004., 4. lpp.).

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1830/2006

(OV L 354, 14.12.2006., 3. lpp.).

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1965/2006

(OV L 408, 30.12.2006., 27. lpp.).

tikai 7. pants un VIII pielikums

Komisijas Regula (EK) Nr. 749/2008

(OV L 202, 31.7.2008., 37. lpp.).

tikai 2. pants un II pielikums

Komisijas Regula (EK) Nr. 381/2009

(OV L 116, 9.5.2009., 16. lpp.).

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 666/2012

(OV L 194, 21.7.2012., 3. lpp.).

tikai 1. pants


V PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 2092/2004

Šī regula

1.–7. pants

1.–7. pants

7.a pants

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

I, II un III pielikums

I, II un III pielikums

IV pielikums

V pielikums


30.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/10


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 83/2013

(2013. gada 29. janvāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 29. janvārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

57,7

PS

161,2

TN

96,0

TR

128,0

ZZ

110,7

0707 00 05

EG

206,0

MA

124,7

TR

172,0

ZZ

167,6

0709 91 00

EG

119,3

ZZ

119,3

0709 93 10

EG

194,1

MA

71,7

TR

155,9

ZZ

140,6

0805 10 20

EG

57,1

MA

55,4

TN

50,7

TR

77,1

ZZ

60,1

0805 20 10

MA

83,0

ZZ

83,0

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

153,7

IL

115,4

KR

136,1

MA

141,4

TR

77,6

ZZ

124,8

0805 50 10

EG

87,0

TR

70,3

ZZ

78,7

0808 10 80

BR

86,6

CN

91,9

MK

36,4

US

170,0

ZZ

96,2

0808 30 90

CN

68,0

TR

176,8

US

132,9

ZZ

125,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

30.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 28/12


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2012. gada 19. decembris)

par personas datu pienācīgu aizsardzību Jaunzēlandē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 9557)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/65/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1) un jo īpaši tās 25. panta 6. punktu,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

(1)

Atbilstoši Direktīvai 95/46/EK dalībvalstīm jāparedz, ka personas datus var nodot trešai valstij tikai tad, ja attiecīgā trešā valsts nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni un ja pirms nosūtīšanas ievēroti dalībvalstu tiesību akti, ar kuriem īsteno citus minētās direktīvas noteikumus.

(2)

Komisija var atzīt, ka trešā valsts nodrošina atbilstīgu aizsardzības līmeni. Tādā gadījumā personas datus no dalībvalstīm var nosūtīt bez papildu garantijām.

(3)

Atbilstoši Direktīvai 95/46/EK datu aizsardzības līmenis būtu jānovērtē, ņemot vērā visus apstākļus, kādos tiek veikta viena datu nosūtīšanas darbība vai vairākas datu nosūtīšanas darbības, un īpašu uzmanību pievēršot konkrētiem elementiem, kas ir būtiski nosūtīšanai.

(4)

Ņemot vērā trešo valstu dažādās pieejas datu aizsardzībai, būtu jāveic atbilstības novērtējums un ikviens lēmums, kurš pamatojas uz Direktīvu 95/46/EK, būtu jāpieņem un jāizpilda tādā veidā, lai tas neradītu patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju attiecībā uz tām trešām valstīm vai to trešo valstu starpā, kurās dominē līdzīgi apstākļi, kā arī neradītu slēptus tirdzniecības šķēršļus, ņemot vērā Savienības pašreizējās starptautiskās saistības.

(5)

Jaunzēlande ir bijusī Lielbritānijas kolonija. Tā ieguva neatkarību 1907. gadā, bet konstitucionālās saites ar Lielbritāniju oficiāli sarāva 1947. gadā. Jaunzēlande ir unitāra valsts, un tai nav rakstveida konstitūcijas, kas būtu konstitucionāls dokuments klasiskajā nozīmē. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija ar parlamentāri demokrātisku pārvaldes sistēmu saskaņā ar Vestminsteres modeli, un valsts vadītāja ir Jaunzēlandes karaliene.

(6)

Jaunzēlande darbojas saskaņā ar parlamentārās suverenitātes principu. Tomēr ir vairāki likumi, kas ir konstitucionāli īpaši nozīmīgi un uzskatāmi par “augstākajiem likumiem”. Proti, tie veido konstitucionālu pamatu vai vidi, ko valdība ņem vērā, pieņemot tiesību aktus. Turklāt šo likumu grozīšanas vai atcelšanas gadījumā nepieciešama politiska vienošanās. Vairāki šādi likumi, piemēram, 1990. gada 28. augusta Tiesību likums (Bill of Rights Act, 1990. gada likums Nr. 109), 1993. gada 10. augusta Cilvēktiesību likums (Human Rights Act, 1993. gada likums Nr. 82) un 1993. gada 17. maija Privātās dzīves aizsardzības likums (Privacy Act, 1993. gada likums Nr. 28), attiecas uz datu aizsardzību. Par šo likumu konstitucionālo nozīmi liecina tas, ka tie ir jāņem vērā, sagatavojot vai ierosinot jaunus tiesību aktus.

(7)

Tiesību standartus attiecībā uz personas datu aizsardzību Jaunzēlandē nosaka galvenokārt Privātās dzīves aizsardzības likums, kas grozīts ar 2010. gada 7. septembra Privātās dzīves aizsardzības (pārrobežu informācija) grozošo likumu (Privacy (Cross-border Information) Ammendement Act, 2010. gada likums Nr. 113). Tas ir senāks nekā Direktīva 95/46/EK un attiecas ne tikai uz automātiski apstrādātiem datiem vai strukturētiem datiem kartotēkās, bet arī uz visu personas informāciju neatkarīgi no formas vai veida. Tas aptver visu publisko un privāto sektoru ar dažiem konkrētiem izņēmumiem, kuri ir vispārējās interesēs, kā tas ir ierasts demokrātiskā sabiedrībā.

(8)

Jaunzēlandē ir vairāki tiesiskie regulējumi, kas nosaka privātās dzīves aizsardzības jautājumus politikas, noteikumu un sūdzību izskatīšanas ziņā. Daži no tiem ir noteikti likumos, savukārt citi ir pašregulējoši nozaru mehānismi, piemēram, plašsaziņas līdzekļu regulējums, tiešais mārketings, nevēlami elektroniski paziņojumi, tirgus izpēte, veselība un darbnespēja, banku un apdrošināšanas nozare un noguldījumi.

(9)

Papildus Jaunzēlandes parlamenta pieņemtajiem tiesību aktiem ir arī ievērojams precedenta tiesību aktu kopums (common law), kurš ir atvasināts no Anglijas precedenta tiesībām un kurā ir ietverti precedenta tiesību principi un noteikumi, kas attiecas uz datu aizsardzību. Starp precedenta tiesību pamatprincipiem ir arī tāds, kas nosaka – personas cieņa ir tiesību aktu prioritāte. Šis precedenta tiesību princips ir būtisks elements tiesas nolēmumu pieņemšanā Jaunzēlandē kopumā. Jaunzēlandes judikatūrā, kas balstās uz precedenta tiesībām, ir arī daudzi citi privātuma aspekti, tostarp privātās dzīves neaizskaramība, konfidenciālu datu neizpaušana un pastarpināta aizsardzība attiecībā uz neslavas celšanu, traucēšanu, uzmākšanos, ļaunprātīgu maldināšanu, nolaidību u. c.

(10)

Jaunzēlandē piemērojamie datu aizsardzības tiesiskie standarti ietver visus pamatprincipus, kas ir vajadzīgi, lai pienācīgā līmenī aizsargātu fiziskās personas, un paredz arī izņēmumus un ierobežojumus svarīgu sabiedrības interešu aizsardzībai. Šie datu aizsardzības tiesiskie principi un izņēmumi atbilst Direktīvas 95/46/EK principiem.

(11)

Datu aizsardzības tiesisko standartu piemērošanu garantē administratīvās un tiesiskās aizsardzības līdzekļi un neatkarīga uzraudzība, ko veic privātās dzīves aizsardzības komisārs, kuram ir piešķirtas Direktīvas 95/46/EK 28. pantā noteiktās pilnvaras un kurš rīkojas neatkarīgi. Turklāt jebkura ieinteresēta persona ir tiesīga kā tiesiskās aizsardzības līdzekli pieprasīt kompensāciju par kaitējumu gadījumos, kad kaitējums ir radies personas datu nelikumīgas apstrādes rezultātā.

(12)

Tādēļ būtu jāuzskata, ka Jaunzēlande nodrošina pienācīgu personas datu aizsardzības līmeni, kā minēts Direktīvā 95/46/EK.

(13)

Šim atzinumam būtu jāattiecas uz aizsardzības atbilstību, ko Jaunzēlande nodrošina, lai izpildītu Direktīvas 95/46/EK 25. panta 1. punkta prasības. Tam nebūtu jāskar citi nosacījumi vai ierobežojumi, kas saistīti ar citu šīs direktīvas noteikumu īstenošanu attiecībā uz personas datu apstrādi dalībvalstīs.

(14)

Pārredzamības labad un lai nodrošinātu dalībvalstu kompetento iestāžu spēju nodrošināt indivīdu aizsardzību attiecībā uz viņu personas datu apstrādi, ir nepieciešams noteikt izņēmuma apstākļus, kuros konkrētu datu plūsmu apturēšana var būt attaisnojama neatkarīgi no tā, ka konstatēta atbilstīga aizsardzība.

(15)

Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas ir izveidota ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu, ir sniegusi labvēlīgu atzinumu par personas datu aizsardzības līmeni Jaunzēlandē (2), kurš ir ņemts vērā, sagatavojot šo īstenošanas lēmumu.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 31. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Direktīvas 95/46/EK 25. panta 2. punkta nolūkā uzskata, ka Jaunzēlande nodrošina no Savienības nosūtīto personas datu pienācīgu aizsardzības līmeni.

2.   Kompetentā uzraudzības iestāde, kas piemēro datu aizsardzības tiesiskos standartus Jaunzēlandē, ir norādīta šā lēmuma pielikumā.

2. pants

1.   Neskarot dalībvalstu kompetento iestāžu pilnvaras rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 95/46/EK noteikumiem, izņemot 25. pantā minētos, šīs iestādes var īstenot savas pašreizējās pilnvaras, lai apturētu datu plūsmu pie saņēmēja Jaunzēlandē, ar mērķi aizsargāt indivīdus attiecībā uz viņu personas datu apstrādi, ja:

a)

Jaunzēlandes kompetentā iestāde ir noteikusi, ka saņēmējs neievēro piemērojamos aizsardzības standartus; vai

b)

pastāv reāla iespēja, ka aizsardzības standarti tiek pārkāpti, ir nopietns pamats uzskatīt, ka kompetentā Jaunzēlandes iestāde laikus neveic vai neveiks atbilstīgus pasākumus, lai nokārtotu attiecīgo lietu, turpmāka pārraide varētu nodarīt nopietnu kaitējumu personām, kuru dati tiek pārraidīti, un dalībvalstu kompetentās iestādes šajos apstākļos ir pielikušas visas pūles, lai informētu par datu apstrādi atbildīgo pusi Jaunzēlandē un dotu tai iespēju attiecīgi reaģēt.

2.   Apturēšanu atceļ, tiklīdz ir nodrošināti aizsardzības standarti un par to paziņots attiecīgo dalībvalstu kompetentajai iestādei.

3. pants

1.   Ja, pamatojoties uz 2. pantu, pieņem pasākumus, dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

2.   Dalībvalstis un Komisija informē viena otru par gadījumiem, kad iestādes, kas Jaunzēlandē ir atbildīgas par aizsardzības standartu ievērošanu, nav panākušas šādu ievērošanu.

3.   Ja saskaņā ar 2. panta 1. punktu un šā panta 1. un 2. punktu apkopotā informācija sniedz pierādījumu, ka kāda no iestādēm, kas Jaunzēlandē ir atbildīga par aizsardzības standartu ievērošanu, savu uzdevumu nepilda efektīvi, Komisija par to informē Jaunzēlandes kompetento iestādi un vajadzības gadījumā iesniedz pasākumu projektu saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 31. panta 2. punktā minēto procedūru, lai atceltu vai apturētu šo lēmumu vai ierobežotu tā darbības jomu.

4. pants

Komisija uzrauga šā lēmuma darbību un par visiem atbilstīgajiem atzinumiem ziņo Komitejai, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 31. pantu, tostarp par visiem pierādījumiem, kuri varētu ietekmēt šā lēmuma 1. pantā minēto atzinumu, ka Jaunzēlandē tiek veikta atbilstīga aizsardzība Direktīvas 95/46/EK 25. panta nozīmē, un par pierādījumiem, ka šo lēmumu īsteno diskriminējošā veidā.

5. pants

Dalībvalstis līdz 2013. gada 20. martam veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šā lēmuma prasības.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2012. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietniece

Viviane REDING


(1)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(2)  2011. gada 4. aprīļa Atzinums 11/2011 par personas datu aizsardzības līmeni Jaunzēlandē. Pieejams: http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/opinion-recommendation/files/2011/wp182_lv.pdf.


PIELIKUMS

Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minētā kompetentā uzraudzības iestāde:

Privātās dzīves aizsardzības komisārs

Te Mana Matapono Matatapu

Level 4

109-111 Featherston Street

Wellington 6143

Jaunzēlande

Tālrunis: +64 44747590

E-pasta adrese: enquiries@privacy.org.nz

Tīmekļa vietne: http://privacy.org.nz/