(1)

Ir svarīgi nodrošināt, ka Savienības finanšu pakalpojumu tiesību akti ir piemēroti digitālajam laikmetam un veicina nākotnes vajadzībām atbilstošu ekonomiku, kas strādā pilsoņu labā, tostarp padarot iespējamu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu. Savienības politikas interesēs ir izpētīt, attīstīt un veicināt transformatīvu tehnoloģiju, tostarp sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (SVT), pieņemšanu finanšu nozarē. Kriptoaktīvi ir viens no galvenajiem sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas pielietojumiem finanšu nozarē.

(2)

Lielākā daļa kriptoaktīvu neietilpst Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu darbības jomā un cita starpā rada izaicinājumus no ieguldītāju aizsardzības, tirgus integritātes, enerģijas patēriņa un finanšu stabilitātes viedokļa. Tāpēc attiecībā uz šādiem kriptoaktīviem ir vajadzīgs speciāls regulatīvais režīms Savienības līmenī. Turpretī citi kriptoaktīvi ir kvalificējami kā finanšu instrumenti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (4) nozīmē. Ciktāl kriptoaktīvus var uzskatīt par finanšu instrumentiem saskaņā ar minēto direktīvu, uz šādu kriptoaktīvu emitentiem un sabiedrībām, kas veic ar šādiem kriptoaktīviem saistītas darbības, potenciāli attiecas pilns Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu kopums, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 236/2012 (5), (ES) Nr. 596/2014 (6), (ES) Nr. 909/2014 (7) un (ES) 2017/1129 (8) un Direktīvas 98/26/EK (9) un 2013/50/ES (10).

(3)

Paredzams, ka tā dēvētā finanšu instrumentu žetonizācija, proti, finanšu instrumentu digitāla atveide sadalītajās virsgrāmatās vai tradicionālu aktīvu klašu emitēšana žetonizētā veidā, lai tos varētu emitēt, uzglabāt un pārnest uz sadalītu virsgrāmatu, pavērs iespējas efektivitātes uzlabojumiem tirdzniecības un pēctirdzniecības procesā. Tomēr, tā kā žetonizētā pasaulē joprojām pastāv būtiski kompromisi, kas saistīti ar kredītrisku un likviditāti, uz žetoniem balstītu sistēmu panākumi būs atkarīgi no tā, cik labi vismaz pagaidām šādas sistēmas mijiedarbojas ar tradicionālajām kontu sistēmām.

(4)

Savienības finanšu pakalpojumu tiesību akti netika izstrādāti, domājot par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju un kriptoaktīviem, un ietver noteikumus, kas potenciāli liedz vai ierobežo sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu to kriptoaktīvu emitēšanā, tirdzniecībā un norēķinos, kuri kvalificējami kā finanšu instrumenti. Patlaban arī nav atļauju saņēmušu finanšu tirgus infrastruktūru, kas izmanto sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, lai sniegtu tirdzniecības vai norēķinu pakalpojumus vai šādu pakalpojumu kombināciju attiecībā uz kriptoaktīviem, kas ir kvalificējami kā finanšu instrumenti. Šādu kriptoaktīvu otrreizējā tirgus attīstība varētu sniegt vairākus ieguvumus, piemēram, lielāku efektivitāti, pārredzamību un konkurenci saistībā ar tirdzniecības un norēķinu darbībām.

(5)

Tajā pašā laikā pastāv regulatīvas nepilnības, kuru iemesls ir juridiskā, tehnoloģiskā un darbības specifika, kas saistīta ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu un tiem kriptoaktīviem, kuri kvalificējami kā finanšu instrumenti. Piemēram, protokoliem un “viedlīgumiem”, kas ir pamatā kriptoaktīviem, kuri kvalificējami kā finanšu instrumenti, netiek piemērotas pārredzamības, uzticamības vai drošības prasības. Pamatā esošā tehnoloģija var arī radīt dažus jauna veida riskus, kas nav pienācīgi ņemti vērā spēkā esošajos noteikumos. Savienībā ir izstrādāti vairāki projekti to kriptoaktīvu tirdzniecībai, kuri kvalificējami kā finanšu instrumenti, un saistītiem pēctirdzniecības pakalpojumiem un darbībām, taču tikai daži no tiem jau darbojas, un to projektu tvērums, kuri darbojas, ir ierobežots. Turklāt, kā uzsvērusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) Vērtspapīru un nodrošinājuma tirgus infrastruktūru konsultatīvā grupa un tās padomdevēja grupa maksājumu tirgus infrastruktūru jautājumos, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošana radītu līdzīgas problēmas tām, ar ko saskaras tradicionālās tehnoloģijas, piemēram, sadrumstalotības un sadarbspējas jautājumi, un potenciāli radītu arī jaunas problēmas, piemēram, saistībā ar žetonu juridisko derīgumu. Ņemot vērā ierobežoto pieredzi saistībā ar to kriptoaktīvu tirdzniecību, kas ir kvalificējami kā finanšu instrumenti, un saistītajiem pēctirdzniecības pakalpojumiem un darbībām, patlaban ir pāragri būtiski grozīt Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktus, lai varētu pilnvērtīgi izvērst šādus kriptoaktīvus un tiem pamatā esošo tehnoloģiju. Tajā pašā laikā finanšu tirgus infrastruktūras izveidi kriptoaktīviem, kas kvalificējami kā finanšu instrumenti, pašlaik ierobežo prasības, kas paredzētas Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktos, kuri nav labi pielāgoti kriptoaktīviem, kas kvalificējami kā finanšu instrumenti, vai sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanai. Piemēram, kriptoaktīvu tirdzniecības platformas parasti sniedz tiešu piekļuvi privātajiem ieguldītājiem, savukārt tradicionālās tirdzniecības vietas piekļuvi privātajiem ieguldītājiem parasti sniedz tikai ar finanšu starpnieku starpniecību.

(6)

Lai varētu attīstīt kriptoaktīvus, kas ir kvalificējami kā finanšu instrumenti, un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, vienlaikus saglabājot augstu ieguldītāju aizsardzības, tirgus integritātes, finanšu stabilitātes un pārredzamības līmeni un izvairoties no regulējuma arbitrāžas un nepilnībām, būtu lietderīgi izveidot izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, šādu SVT tirgus infrastruktūru testēšanas nolūkā (“izmēģinājuma režīms”). Izmēģinājuma režīmam vajadzētu ļaut uz laiku atbrīvot konkrētas SVT tirgus infrastruktūras no dažām konkrētām Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu prasībām, kas citādi varētu operatoriem liegt izstrādāt risinājumus tādu kriptoaktīvu tirdzniecībai un darījumu norēķiniem, kuri kvalificējami kā finanšu instrumenti, nevājinot nekādas pašreizējās prasības vai aizsardzības pasākumus, ko piemēro tradicionālajām tirgus infrastruktūrām. SVT tirgus infrastruktūrām un to operatoriem būtu jāievieš atbilstoši aizsardzības pasākumi, kas saistīti ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu, nolūkā nodrošināt ieguldītāju efektīvu aizsardzību, tostarp skaidri noteiktas atbildības pret klientiem ķēdes attiecībā uz jebkādiem zaudējumiem darbības traucējumu dēļ. Izmēģinājuma režīmam arī būtu jāļauj Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (11) (EVTI), un kompetentajām iestādēm izdarīt secinājumus par izmēģinājuma režīma darbību un gūt pieredzi attiecībā uz iespējām un īpašajiem riskiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem, kuri kvalificējami kā finanšu instrumenti, un ar tiem pamatā esošajām tehnoloģijām. Pieredzei, kas gūta izmēģinājuma režīmā, būtu jāpalīdz apzināt iespējamus praktiskus priekšlikumus par piemērotu tiesisko regulējumu nolūkā veikt mērķtiecīgus pielāgojumus Savienības tiesību aktos attiecībā uz SVT finanšu instrumentu emisiju, drošu glabāšanu un aktīvu apkalpošanu, tirdzniecību un norēķinu veikšanu.

(7)

Lai sasniegtu izmēģinājuma režīma mērķus, būtu jārada jauns SVT tirgus infrastruktūras Savienības statuss nolūkā nodrošināt, ka Savienība spēj saglabāt vadošu lomu attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas ir žetonizētā veidā, un veicināt šādu aktīvu otrreizējā tirgus attīstību. SVT tirgus infrastruktūru statusam vajadzētu būt neobligātam, un tas nedrīkstētu liegt finanšu tirgus infrastruktūrām, piemēram, tirdzniecības vietām, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) un centrālajiem darījumu partneriem (CDP), attīstīt tirdzniecības un pēctirdzniecības pakalpojumus un darbības attiecībā uz kriptoaktīviem, kuri kvalificējami kā finanšu instrumenti vai kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktiem.

(8)

SVT tirgus infrastruktūrām būtu jāļauj tirgot vai iegrāmatot sadalītajā virsgrāmatā tikai SVT finanšu instrumentus. SVT finanšu instrumentiem vajadzētu būt kriptoaktīviem, kuri kvalificējami kā finanšu instrumenti un kurus emitē, pārved un glabā sadalītajā virsgrāmatā.

(9)

Savienības tiesību akti finanšu pakalpojumu jomā ir iecerēti neitrāli attiecībā uz kādas konkrētas tehnoloģijas izmantošanu salīdzinājumā ar citu tehnoloģiju. Tādēļ ir jāizvairās no atsaucēm uz konkrētu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas veidu. SVT tirgus infrastruktūru operatoriem būtu jānodrošina, ka tie spēj izpildīt visas piemērojamās prasības neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas.

(10)

Lai nodrošinātu, ka tirgus dalībniekiem ir regulatīvā telpa, kurā veikt inovāciju, lai tiktu ievērotas tādas vērtības kā pārredzamība, taisnīgums, stabilitāte, ieguldītāju aizsardzība, pārskatatbildība un tirgus integritāte un lai nodrošinātu privātuma un personas datu aizsardzību, ko garantē Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants, šīs regulas piemērošanā būtu jāņem vērā tehnoloģiju neitralitātes, proporcionalitātes un vienlīdzīgu konkurences apstākļu princips, kā arī princips “vienāda darbība, vienādi riski, vienādi noteikumi”.

(11)

Piekļuve izmēģinājuma režīmam būtu jādod ne tikai vēsturiskajiem uzņēmumiem, bet tai vajadzētu būt atvērtai arī jaunpienācējiem. Struktūra, kas nav saņēmusi atļauju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 vai Direktīvu 2014/65/ES, varētu pieteikties atļaujas saņemšanai, attiecīgi, saskaņā ar minēto regulu vai saskaņā ar minēto direktīvu un vienlaikus pieteikties īpašas atļaujas saņemšanai saskaņā ar šo regulu. Šādos gadījumos kompetentajai iestādei nebūtu jāvērtē, vai šāda struktūra atbilst Regulas (ES) Nr. 909/2014 vai Direktīvas 2014/65/ES prasībām, kuru sakarā ir pieprasīts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu. Šādām struktūrām vajadzētu būt iespējai uzturēt SVT tirgus infrastruktūras tikai saskaņā ar šo regulu, un to atļauja būtu jāatsauc, līdzko ir beidzies to īpašās atļaujas termiņš, ja vien minētās struktūras neiesniedz pilnīgu atļaujas pieprasījumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 vai saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

(12)

SVT tirgus infrastruktūras koncepcija ietver SVT daudzpusējas tirdzniecības sistēmas (SVT DTS), SVT norēķinu sistēmas (SVT NS) un SVT tirdzniecības un norēķinu sistēmas (SVT TNS). SVT tirgus infrastruktūrām vajadzētu spēt sadarboties ar citiem tirgus dalībniekiem, lai dažādos finanšu pakalpojumu vērtības ķēdes posmos testētu inovatīvus risinājumus, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija.

(13)

SVT DTS vajadzētu būt daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, ko uztur ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas saņēmis atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kas ir saņēmis īpašu atļauju saskaņā ar šo regulu. Kredītiestādei, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, būtu jāļauj būt SVT DTS operatoram vienīgi tad, ja tā ir saņēmusi ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Uz SVT DTS un to operatoriem būtu jāattiecas visām prasībām, ko piemēro daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un to operatoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (12), saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES vai saskaņā ar jebkuriem citiem piemērojamiem Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktiem, izņemot prasības, no kuru izpildes kompetentā iestāde ir piešķīrusi atbrīvojumu saskaņā ar šo regulu.

(14)

Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošana, visus darījumus iegrāmatojot sadalītajā virsgrāmatā, var paātrināt un apvienot tirdzniecību un norēķinus tiktāl, ka tie notiek gandrīz reāllaikā, un varētu ļaut apvienot tirdzniecības un pēctirdzniecības pakalpojumus un darbības. Tomēr, ņemot vērā politikas izvēles, kas saistītas ar riska specializāciju un nošķiršanu nolūkā sekmēt konkurenci, pašreizējie noteikumi neparedz tirdzniecības un pēctirdzniecības darbību apvienošanu vienā struktūrā neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas. Izmēģinājuma režīmam nebūtu jārada precedents, kas attaisnotu tirdzniecības un pēctirdzniecības darbību nodalīšanas un finanšu tirgus infrastruktūru jomas fundamentālas izmaiņas. Tomēr, ņemot vērā iespējamos ieguvumus no sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas tirdzniecības un norēķinu apvienošanas ziņā, ir pamatoti izmēģinājuma režīmā paredzēt speciālu SVT tirgus infrastruktūru, proti, SVT TNS, kura apvieno darbības, ko parasti veic daudzpusējas tirdzniecības sistēmas un vērtspapīru norēķinu sistēmas.

(15)

SVT TNS vajadzētu būt vai nu SVT DTS, kas apvieno SVT DTS un SVT NS sniegtos pakalpojumus un kas būtu jāuztur ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kuri saņēmuši īpašu atļauju uzturēt SVT TNS saskaņā ar šo regulu, vai arī tai vajadzētu būt SVT NS, kas apvieno SVT DTS un SVT NS sniegtos pakalpojumus un kas būtu jāuztur CVD, kurš saņēmis īpašu atļauju uzturēt SVT TNS saskaņā ar šo regulu. Kredītiestādei, kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES un kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, būtu jāļauj būt SVT TNS operatoram vienīgi tad, ja tā ir saņēmusi ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Uz ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tirgus operatoru, kas uztur SVT TNS, būtu jāattiecas prasībām, ko piemēro SVT DTS, un uz CVD, kas uztur SVT TNS, būtu jāattiecas prasībām, ko piemēro SVT NS. Tā kā SVT TNS ļautu ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram sniegt arī norēķinu pakalpojumus un ļautu CVD sniegt arī tirdzniecības pakalpojumus, ir nepieciešams, lai arī ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatori pildītu prasības, kas piemērojamas SVT NS, un lai CVD pildītu prasības, kas piemērojamas SVT DTS. Tā kā uz CVD, kad tie sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic darbības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014, neattiecas konkrētas atļauju piešķiršanas un organizatoriskas prasības saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, ir lietderīgi izmantot līdzīgu pieeju izmēģinājuma režīmā gan attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, gan tirgus operatoriem un CVD, kas uztur SVT TNS. Tāpēc ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas uztur SVT TNS, būtu jāatbrīvo no noteiktām atļauju piešķiršanas un organizatoriskām prasībām, kuras paredzētas Regulā (ES) Nr. 909/2014, jo ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram būs jāizpilda Direktīvā 2014/65/ES noteiktās atļauju piešķiršanas un organizatoriskās prasības. Savukārt CVD, kas uztur SVT TNS, būtu jāatbrīvo no noteiktām atļauju piešķiršanas un organizatoriskām prasībām, kas paredzētas Direktīvā 2014/65/ES, jo šim CVD būs jāizpilda Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktās atļauju piešķiršanas un organizatoriskās prasības. Šādiem atbrīvojumiem vajadzētu būt pagaidu atbrīvojumiem, un tie nebūtu jāpiemēro SVT tirgus infrastruktūrai, kas darbojas ārpus izmēģinājuma režīma. EVTI būtu jāspēj novērtēt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 pieņemtos tehniskos standartus par uzskaiti un operacionālajiem riskiem, lai nodrošinātu, ka tos proporcionāli piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas uztur SVT TNS.

(16)

SVT TNS operatoriem vajadzētu spēt pieprasīt tādus pašus atbrīvojumus kā tie, kas pieejami SVT DTS un SVT NS operatoriem, ar noteikumu, ka tie atbilst ar atbrīvojumiem saistītajiem nosacījumiem un jebkādiem kompensējošiem pasākumiem, ko noteikušas kompetentās iestādes. Uz atbrīvojumiem, kas pieejami SVT TNS, uz jebkādiem nosacījumiem, kas saistīti ar minētajiem atbrīvojumiem, un uz kompensējošiem pasākumiem būtu jāattiecas līdzīgiem apsvērumiem kā tie, kas piemērojami SVT DTS un SVT NS.

(17)

Lai nodrošinātu papildu elastību konkrētu Regulas (ES) Nr. 909/2014 prasību piemērošanā ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas uztur SVT TNS, un vienlaikus nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar CVD, kas sniedz norēķinu pakalpojumus saskaņā ar izmēģinājuma režīmu, dažiem atbrīvojumiem no minētās regulas prasībām attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir nepieļaut norēķinu neizpildi un risināt jautājumus saistībā ar to, no dalības un pārredzamības prasībām, un no prasībām izmantot noteiktas procedūras saziņai ar dalībniekiem un citām tirgus infrastruktūrām, vajadzētu būt pieejamiem CVD, kas uztur SVT NS vai SVT TNS, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas uztur SVT TNS. Uz minētajiem atbrīvojumiem būtu jāattiecas nosacījumiem, kas ar tiem saistīti, tostarp dažas minimālās prasības, un jebkādi kompensējoši pasākumi, ko noteikusi kompetentā iestāde, lai sasniegtu tos Regulas (ES) Nr. 909/2014 noteikumu mērķus, attiecībā uz kuriem ir pieprasīts atbrīvojums, nolūkā nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, tirgus integritāti vai finanšu stabilitāti. SVT TNS operatoram būtu jāpierāda, ka pieprasītais atbrīvojums ir samērīgs un pamatots ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu.

(18)

SVT NS vajadzētu būt norēķinu sistēmai, ko uztur CVD, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 un ir saņēmis īpašu atļauju uzturēt SVT NS saskaņā ar šo regulu. Uz SVT NS un CVD, kas to uztur, būtu jāattiecas visām attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 909/2014 un jebkuros citos piemērojamos Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktos, izņemot prasības, attiecībā uz kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu.

(19)

Ja ECB un valstu centrālās bankas vai citas dalībvalstu iestādes, kas veic līdzīgas funkcijas, vai citas publiskas struktūras, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras iesaistās šādā pārvaldībā Savienībā, uztur SVT NS, tiem nebūtu jāprasa kompetentajai iestādei īpaša atļauja nolūkā saņemt atbrīvojumu saskaņā ar šo regulu, jo šādām struktūrām nav jāziņo kompetentajām iestādēm vai jāpilda to rīkojumi un uz tām attiecas ierobežots prasību kopums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014.

(20)

Izmēģinājuma režīma izveidei nevajadzētu skart ECB un Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošo valstu centrālo banku uzdevumus un pienākumus, kas noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Protokolā Nr. 4 par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, veicināt maksājumu sistēmu netraucētu darbību un nodrošināt efektīvas un drošas tīrvērtes un maksājumu sistēmas Savienībā un ar trešām valstīm.

(21)

Šajā regulā paredzēto uzraudzības pienākumu sadali pamato izmēģinājuma režīma īpašās iezīmes un riski. Tāpēc izmēģinājuma režīma uzraudzības arhitektūra nebūtu jāuzskata par precedentu jebkādiem turpmākiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā.

(22)

SVT tirgus infrastruktūru operatoriem vajadzētu būt atbildīgiem naudas līdzekļu, nodrošinājuma vai SVT finanšu instrumenta zaudējuma gadījumā. SVT tirgus infrastruktūras operatora atbildībai nevajadzētu pārsniegt zaudētā aktīva tirgus vērtību, kāda tā bija brīdī, kad tas tika zaudēts. SVT tirgus infrastruktūras operatoram nevajadzētu būt atbildīgam par notikumiem, kas nav attiecināmi uz operatoru, jo īpaši par visiem gadījumiem, kad operators pierāda, ka tie notikuši neatkarīgi no tā darbībām, tostarp par problēmām, kas rodas tāda ārēja notikuma rezultātā, ko operators nespēj pienācīgi kontrolēt.

(23)

Lai būtu iespējama inovācija un eksperimentēšana sakārtotā normatīvajā vidē, vienlaikus saglabājot ieguldītāju aizsardzību, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti, tirdzniecībai vai iegrāmatošanai SVT tirgus infrastruktūrā būtu jāatļauj tikai akcijas, obligācijas un kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma daļas, uz kurām saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES attiecas atbrīvojums, ko piemēro tikai izpildei. Šajā regulā būtu jānosaka robežvērtības, kuras konkrētās situācijās varētu pazemināt. Jo īpaši nolūkā izvairīties no jebkāda riska finanšu stabilitātei būtu jāierobežo to SVT finanšu instrumentu kopējā tirgus vērtība, kurus atļauj tirgot vai kurus iegrāmato SVT tirgus infrastruktūrā.

(24)

Lai sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu instrumentiem, ko atļauts tirgot tradicionālās tirdzniecības vietās Direktīvas 2014/65/ES nozīmē, un nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības, tirgus integritātes un finanšu stabilitātes līmeni, uz SVT finanšu instrumentiem, ko atļauts tirgot SVT DTS vai SVT VNS, būtu jāattiecas Regulas (ES) Nr. 596/2014 noteikumiem, kas aizliedz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(25)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atļautam pēc SVT DTS operatora pieprasījuma piešķirt vienu vai vairākus pagaidu atbrīvojumus, ja operators atbilst ar šādiem atbrīvojumiem saistītajiem nosacījumiem un citām papildu prasībām, kas noteiktas šajā regulā, lai pievērstos jauna veida riskiem, ko rada sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošana. SVT DTS operatoram būtu arī jānodrošina atbilstība ikvienam kompensējošam pasākumam, ko kompetentā iestāde noteikusi, lai sasniegtu tā noteikuma mērķus, attiecībā uz kuru tika prasīts atbrīvojums, vai arī lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, tirgus integritāti vai finanšu stabilitāti.

(26)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atļautam pēc SVT DTS operatora pieprasījuma piešķirt atbrīvojumu no starpniecības pienākuma saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Tradicionālās daudzpusējās tirdzniecības sistēmas pašlaik drīkst uzņemt par locekļiem vai dalībniekiem tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes un citas personas, kam ir pietiekams tirdzniecības spējas līmenis un kompetence un kas uztur atbilstošu organizatorisko kārtību un resursus. Turpretī daudzas kriptoaktīvu tirdzniecības platformas piedāvā piekļuvi bez starpniecības un nodrošina tiešu piekļuvi privātajiem ieguldītājiem. Attiecīgi viens no iespējamiem regulatīvajiem traucēkļiem SVT finanšu instrumentu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu attīstībai varētu būt starpniecības pienākums, kas noteikts Direktīvā 2014/65/ES. Tāpēc kompetentajai iestādei vajadzētu būt atļautam pēc SVT DTS operatora pieprasījuma piešķirt pagaidu atbrīvojumu no minētā starpniecības pienākuma, lai sniegtu tiešu piekļuvi privātajiem ieguldītājiem un ļautu tiem veikt darījumus savā vārdā, ar noteikumu, ka ir ieviesti atbilstoši aizsardzības pasākumi attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību, ka šādi privātie ieguldītāji izpilda konkrētus nosacījumus un ka minētais operators izpilda jebkādus ieguldītāju aizsardzības papildu pasākumus, ko prasa kompetentā iestāde. Privātie ieguldītāji, kuriem ir tieša piekļuve SVT DTS kā locekļiem vai dalībniekiem saskaņā ar atbrīvojumu no starpniecības pienākuma, nebūtu jāuzskata par ieguldījumu brokeru sabiedrībām Direktīvas 2014/65/ES nozīmē tikai tāpēc, ka viņi ir SVT DTS locekļi vai dalībnieki.

(27)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu arī būt atļautam pēc SVT DTS operatora pieprasījuma piešķirt atbrīvojumu no Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētajām prasībām par ziņošanu par darījumiem, ar noteikumu, ka SVT DTS izpilda konkrētus nosacījumus.

(28)

SVT DTS operatoram, lai tas būtu tiesīgs saņemt atbrīvojumu saskaņā ar šo regulu, būtu jāpierāda, ka prasītais atbrīvojums ir samērīgs un attiecas tikai uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu, kā aprakstīts tā darījumdarbības plānā, un ka prasītais atbrīvojums attiecas tikai uz SVT DTS un neattiecas ne uz vienu citu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, ko uztur tā pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators.

(29)

Pēc CVD, kas uztur SVT NS, pieprasījuma kompetentajai iestādei vajadzētu būt ļautam piešķirt vienu vai vairākus pagaidu atbrīvojumus, ja tas ievēro nosacījumus, kas saistīti ar šādu atbrīvojumu, un jebkādas papildu prasības, kas noteiktas šajā regulā, lai pievērstos jauna veida riskiem, ko rada sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošana. CVD, kas uztur SVT NS, būtu arī jānodrošina atbilstība visiem kompensējošiem pasākumiem, ko prasa kompetentā iestāde, lai sasniegtu tā noteikuma mērķus, attiecībā uz kuru pieprasīts atbrīvojums, vai lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, tirgus integritāti vai finanšu stabilitāti.

(30)

Būtu jāļauj piemērot atbrīvojumus attiecībā uz CVD, kuri uztur SVT NS, no konkrētiem Regulas (ES) Nr. 909/2014 noteikumiem, kas varētu radīt regulatīvus šķēršļus SVT NS attīstībai. Piemēram, vajadzētu būt iespējamiem atbrīvojumiem tiktāl, ciktāl minētās regulas noteikumi, kuri attiecas uz CVD un kuros ir atsauces uz jēdzieniem “dematerializēta forma”, “vērtspapīru konts” vai “pārveduma rīkojumi”, nav piemērojami CVD, kuri uztur SVT NS, izņemot prasības attiecībā uz saistību ar CVD, kuras būtu jāpiemēro mutatis mutandis. Attiecībā uz jēdzienu “vērtspapīru konts” atbrīvojumi aptvertu noteikumus par vērtspapīru iegrāmatošanu, emisijas integritāti un kontu nošķiršanu. Tā kā CVD vērtspapīru norēķinu sistēmas uztur, kreditējot un debetējot to dalībnieku vērtspapīru kontus, SVT NS sistēmā ne vienmēr var būt iespējami divkāršā ieraksta vai vairākkārtējā ieraksta uzskaites vērtspapīru konti. Tāpēc attiecībā uz CVD, kas uztur SVT NS, vajadzētu būt iespējamam atbrīvojumam arī no tiem Regulas (ES) Nr. 909/2014 noteikumiem, kuros ir atsauce uz jēdzienu “grāmatojuma forma”, ja šāds atbrīvojums ir vajadzīgs, lai ļautu SVT finanšu instrumentus iegrāmatot sadalītajā virsgrāmatā. Tomēr CVD, kas uztur SVT NS, joprojām būtu jānodrošina SVT finanšu instrumentu emisijas integritāte sadalītajā virsgrāmatā un dažādajiem dalībniekiem piederošo SVT finanšu instrumentu nošķiršana.

(31)

Uz CVD, kas uztur SVT NS, vienmēr būtu jāattiecas Regulas (ES) Nr. 909/2014 noteikumiem, saskaņā ar kuriem CVD, kas uztic pakalpojumu vai darbību veikšanu trešai personai kā ārpakalpojumu, joprojām ir pilnībā atbildīgs par visu savu pienākumu izpildi saskaņā ar minēto regulu, un tam ir jānodrošina, ka nekāda ārpakalpojumu izmantošana neizraisa tā atbildības deleģēšanu. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 CVD, kas uztur SVT NS, ir atļauts izmantot ārpakalpojumus kāda pamatpakalpojuma sniegšanai vai darbības veikšanai tikai pēc tam, kad ir saņemta kompetentās iestādes atļauja. Tāpēc CVD, kas uztur SVT NS, vajadzētu būt iespējai pieprasīt atbrīvojumu no minētās prasības saņemt atļauju, ja CVD pierāda, ka šī prasība ir nesaderīga ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu, kā paredzēts tā darījumdarbības plānā. Tādu uzdevumu deleģēšana, kas attiecas uz SVT NS darbību vai sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu norēķinu veikšanai, nebūtu jāuzskata par ārpakalpojumiem Regulas (ES) Nr. 909/2014 nozīmē.

(32)

Pienākums izmantot kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, lai novērstu to, ka privātie ieguldītāji iegūst tiešu piekļuvi CVD uzturētajām norēķinu un piegādes sistēmām, varētu radīt regulatīvu šķērsli alternatīvu norēķinu modeļu attīstīšanai, kuri balstīti uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kas atļauj tiešu piekļuvi privātajiem ieguldītājiem. Tāpēc būtu jāpieļauj atbrīvojums attiecībā uz CVD, kuri uztur SVT NS, tādā nozīmē, ka jāuzskata, ka jēdziens “dalībnieks” Direktīvā 98/26/EK ar dažiem nosacījumiem ietver citas personas, kas nav minētas minētajā direktīvā. Prasot atbrīvojumu no Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktā starpniecības pienākuma, CVD, kas uztur SVT NS, būtu jānodrošina, ka personas, kuras uzņem par dalībniekiem, atbilst konkrētiem nosacījumiem. CVD, kas uztur SVT NS, būtu jānodrošina, ka tā dalībniekiem ir pietiekams spēju, kompetences, pieredzes un zināšanu līmenis saistībā ar pēctirdzniecības darbībām un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas darbību.

(33)

Struktūras, kas ir tiesīgas piedalīties CVD saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014, atbilst struktūrām, kas ir tiesīgas piedalīties vērtspapīru norēķinu sistēmā, kura ir izraudzīta un par kuru ir paziņots saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, jo Regula (ES) Nr. 909/2014 nosaka, ka vērtspapīru norēķinu sistēmas, ko uztur CVD, ir jāizraugās un par tām jāpaziņo saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK. Attiecīgi vērtspapīru norēķinu sistēma, kas balstīta uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju un kas piesakās atbrīvojumam no Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktajām dalības prasībām, nebūtu atbilstoša Direktīvā 98/26/EK noteiktajām dalības prasībām. Līdz ar to minēto vērtspapīru norēķinu sistēmu nevar izraudzīt un par to paziņot saskaņā ar minēto direktīvu, un šā iemesla dēļ to šajā regulā nesauc par “SVT vērtspapīru norēķinu sistēmu”, bet gan par SVT NS. Šajā regulā būtu jāļauj CVD uzturēt SVT NS, kas nav kvalificējama kā vērtspapīru norēķinu sistēma, kura izraudzīta saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, un vajadzētu būt pieejamam atbrīvojumam no Regulas (ES) Nr. 909/2014 noteikumiem par norēķinu galīgumu, ievērojot konkrētus kompensējošus pasākumus, tostarp kompensējošus pasākumus, lai mazinātu maksātnespējas radītos riskus, jo Direktīvā 98/26/EK paredzētie maksātnespējas aizsardzības pasākumi netiek piemēroti. Tomēr šāds atbrīvojums neliegtu izraudzīt un paziņot par vērtspapīru norēķinu sistēmu, kura izraudzīta saskaņā ar minēto direktīvu, SVT NS, kas atbilst visām Direktīvā 98/26/EK noteiktajām prasībām.

(34)

Regula (ES) Nr. 909/2014 mudina veikt norēķinus par darījumiem ar centrālās bankas naudas līdzekļiem. Ja naudas maksājumu norēķini ar centrālās bankas naudas līdzekļiem ir nepraktiski un nepieejami, vajadzētu būt iespējai norēķinus veikt, izmantojot CVD paša kontus saskaņā ar minēto regulu vai izmantojot kredītiestādē atvērtus kontus (“komercbankas naudas līdzekļi”). Tomēr šo noteikumu var būt grūti piemērot attiecībā uz CVD, kas uztur SVT NS, jo CVD būtu jāveic darbības naudas kontos vienlaikus ar vērtspapīru piegādes iegrāmatošanu sadalītajā virsgrāmatā. Tāpēc attiecībā uz CVD, kuri uztur SVT NS, būtu jāatļauj pagaidu atbrīvojums no minētās regulas noteikuma par norēķiniem naudā, lai izmēģinājuma režīmā attīstītu inovatīvus risinājumus, atvieglojot piekļuvi komercbanku naudas līdzekļiem vai “e-naudas žetonu” izmantošanu. Norēķinus ar centrālās bankas naudas līdzekļiem varētu uzskatīt par nepraktiskiem un nepieejamiem, ja norēķini ar centrālās bankas naudas līdzekļiem sadalītajā virsgrāmatā nav pieejami.

(35)

Izņemot prasības, kas ir izrādījušās praktiski neizpildāmas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vidē, prasības, kas saistītas ar norēķiniem naudā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014, joprojām ir piemērojamas ārpus izmēģinājuma režīma. Tāpēc SVT tirgus infrastruktūras operatoriem savos darījumdarbības plānos būtu jāapraksta, kā tie plāno ievērot Regulas (ES) Nr. 909/2014 IV sadaļas noteikumus gadījumā, ja tie izstājas no izmēģinājuma režīma.

(36)

Regulā (ES) Nr. 909/2014 ir noteikts, ka CVD ir nediskriminējošā un pārredzamā veidā jāsniedz piekļuve citam CVD vai citām tirgus infrastruktūrām. Sniegt piekļuvi CVD, kas uztur SVT NS, var būt tehniski problemātiskāk, sarežģītāk vai grūtāk, jo mantoto sistēmu sadarbspēja ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vēl nav pārbaudīta. Tādēļ vajadzētu būt arī iespējamam piešķirt SVT NS atbrīvojumu no minētās prasības, ja tā pierāda, ka šīs prasības piemērošana ir nesaderīga ar SVT NS darbības mērogu.

(37)

Neatkarīgi no prasības, attiecībā uz kuru tiek prasīts atbrīvojums, CVD, kas uztur SVT NS, būtu jāpierāda, ka pieprasītais atbrīvojums ir samērīgs un pamatots ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu. Atbrīvojumam būtu jāattiecas tikai uz SVT NS, un tam nebūtu jāattiecas uz citām norēķinu sistēmām, ko uztur tas pats CVD.

(38)

Uz SVT tirgus infrastruktūrām un to operatoriem būtu jāattiecas papildu prasībām salīdzinājumā ar tradicionālajām tirgus infrastruktūrām. Papildu prasības ir nepieciešamas, lai izvairītos no riskiem, kas saistīti ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu vai veidu, kādā SVT tirgus infrastruktūra darbotos. Tāpēc SVT tirgus infrastruktūras operatoram būtu jāizstrādā skaidrs darījumdarbības plāns, kurā sīki izklāstīts, kā tiks izmantota sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, un piemērojamie juridiskie noteikumi.

(39)

SVT tirgus infrastruktūru operatoriem būtu jānosaka vai attiecīgā gadījumā jādokumentē noteikumi par tās sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas darbību, kuru tie izmanto, tostarp noteikumi par piekļuvi un pielaidi tirdzniecībai sadalītajā virsgrāmatā, noteikumi par validācijas mezglu dalību, un noteikumi, ar ko risina iespējamos interešu konfliktus, kā arī riska pārvaldības pasākumi.

(40)

SVT tirgus infrastruktūras operatoram būtu jānosaka prasība informēt locekļus, dalībniekus, emitentus un klientus par to, kā tas plāno veikt savas darbības un kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošana radīs novirzes salīdzinājumā ar to, kā pakalpojumus parasti sniedz tradicionāla daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai CVD, kas uztur vērtspapīru norēķinu sistēmu.

(41)

SVT tirgus infrastruktūrai vajadzētu būt ieviestiem īpašiem un stingriem informācijas tehnoloģiju pasākumiem un kiberpasākumiem, kas saistīti ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu. Šādiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem ar SVT tirgus infrastruktūras operatora darījumdarbības plāna veidu, mērogu un sarežģītību. Minētajiem pasākumiem arī būtu jānodrošina nepārtrauktība un pastāvīga sniegto pakalpojumu pārredzamība, pieejamība, uzticamība un drošība, tostarp jebkādu izmantoto viedlīgumu uzticamība neatkarīgi no tā, vai minētos viedlīgumus ir radījusi vai nu pati SVT tirgus infrastruktūra, vai trešā persona saskaņā ar ārpakalpojumu sniegšanas procedūrām. SVT tirgus infrastruktūrām būtu arī jānodrošina sadalītajā virsgrāmatā glabāto datu integritāte, drošība, konfidencialitāte, pieejamība un piekļūstamība tiem. SVT tirgus infrastruktūras kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai pieprasīt revīziju, lai nodrošinātu, ka SVT tirgus infrastruktūras vispārējie informācijas tehnoloģiju pasākumi un kiberpasākumi ir atbilstoši mērķim. Šīs revīzijas izmaksas būtu jāsedz SVT tirgus infrastruktūras operatoram.

(42)

Ja SVT tirgus infrastruktūras operatora darījumdarbības plāns ietver klientu naudas līdzekļu, piemēram, skaidras naudas vai skaidras naudas ekvivalentu, vai SVT finanšu instrumentu, vai līdzekļu, ko izmanto piekļuvei šādiem SVT finanšu instrumentiem, tostarp šifrēšanas atslēgu veidā, drošu glabāšanu, SVT tirgus infrastruktūrai vajadzētu būt ieviestiem atbilstošiem pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt minētos aktīvus. SVT tirgus infrastruktūru operatori nedrīkstētu izmantot klientu aktīvus pašu operatoru vārdā, izņemot gadījumus, kad saņemta to klientu iepriekšēja nepārprotama rakstiska piekrišana. SVT tirgus infrastruktūrām klientu naudas līdzekļi, SVT finanšu instrumenti un līdzekļi piekļūšanai šādiem aktīviem būtu jānošķir no saviem vai citu klientu aktīviem. SVT tirgus infrastruktūru vispārējiem informācijas tehnoloģiju pasākumiem un kiberpasākumiem būtu jānodrošina, ka klientu aktīvi ir pasargāti no krāpšanas, kiberuzbrukumiem un citiem nopietniem darbības traucējumiem.

(43)

Brīdī, kad tiek piešķirta īpašā atļauja, SVT tirgus infrastruktūru operatoriem vajadzētu būt arī ieviestai ticamai izejas stratēģijai gadījumā, ja izmēģinājuma režīms tiek izbeigts, īpašā atļauja vai daži no piešķirtajiem atbrīvojumiem tiek atsaukti vai tiek pārsniegtas šajā regulā noteiktās robežvērtības. Minētajā stratēģijā būtu jāiekļauj to sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas darbību pāreja uz tradicionālajām tirgus infrastruktūrām vai atgriešanās pie tām. Šajā nolūkā SVT TNS jaunpienācējiem vai SVT TNS operatoriem, kas neuztur tradicionālu tirgus infrastruktūru, uz kuru tie varētu pārvest SVT finanšu instrumentus, būtu jācenšas noslēgt vienošanās ar tradicionālu tirgus infrastruktūru operatoriem. Tas ir īpaši svarīgi SVT finanšu instrumentu iegrāmatošanai. Tāpēc uz CVD būtu jāattiecas noteiktām prasībām ieviest šādus pasākumus. Turklāt CVD būtu jānoslēdz šādas vienošanās nediskriminējošā veidā un būtu jāspēj iekasēt saprātīgu komerciālu maksu, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām.

(44)

Īpašajai atļaujai, ko piešķir SVT tirgus infrastruktūras operatoram, visumā būtu jāatbilst tām pašām procedūrām, kādas ievēro, piešķirot atļaujas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 vai Direktīvu 2014/65/ES. Tomēr, piesakoties īpašās atļaujas saņemšanai saskaņā ar šo regulu, pieteikuma iesniedzējam būtu jānorāda atbrīvojumi, ko tas pieprasa. Kompetentajai iestādei pirms īpašās atļaujas piešķiršanas SVT tirgus infrastruktūrai būtu jāsniedz EVTI visa attiecīgā informācija. Vajadzības gadījumā EVTI būtu jāsniedz nesaistošs atzinums par pieprasītajiem atbrīvojumiem vai par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanas atbilstību šīs regulas mērķiem. Šāds nesaistošs atzinums nebūtu jāuzskata par atzinumu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 nozīmē. Sagatavojot atzinumu, EVTI būtu jāapspriežas ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. EVTI ar tās nesaistošo atzinumu būtu jātiecas nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un godīgu konkurenci visā iekšējā tirgū, EVTI nesaistošajam atzinumam un pamatnostādnēm vajadzētu būt vērstiem uz to, lai nodrošinātu to atbrīvojumu konsekvenci un proporcionalitāti, kurus piešķīrušas dažādas kompetentās iestādes visā Savienībā, tostarp, kad šīs regulas nolūkos tiek izvērtēta operatoru izmantoto dažādo sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas veidu atbilstība.

(45)

Vērtspapīru uzskaite, vērtspapīru kontu uzturēšana un norēķinu sistēmu pārvaldība ir darbības, uz kurām attiecas arī nesaskaņoti valstu tiesību aktu noteikumi, piemēram, darījumdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti. Tāpēc ir svarīgi, lai SVT tirgus infrastruktūru operatori ievērotu visus piemērojamos noteikumus un ļautu to darīt arī to lietotājiem.

(46)

Kompetentajai iestādei, kas izskata SVT tirgus infrastruktūras operatora iesniegtu pieteikumu, vajadzētu būt iespējai atteikties piešķirt īpašu atļauju, ja ir iemesli uzskatīt, ka SVT tirgus infrastruktūra nespēs nodrošināt atbilstību piemērojamajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem vai valsts tiesību aktu noteikumiem, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā, vai ja ir pamats uzskatīt, ka SVT tirgus infrastruktūra radīs draudus ieguldītāju aizsardzībai, tirgus integritātei vai finanšu stabilitātei, vai ja pieteikums ir mēģinājums apiet spēkā esošās prasības.

(47)

Īpašajā atļaujā, ko kompetentā iestāde piešķir SVT tirgus infrastruktūras operatoram, būtu jānorāda attiecīgajai SVT tirgus infrastruktūrai piešķirtie atbrīvojumi. Tai vajadzētu būt derīgai visā Savienībā, bet tikai uz izmēģinājuma režīma darbības laiku. EVTI būtu jāpublicē savā tīmekļa vietnē SVT tirgus infrastruktūru saraksts un katrai no tām piešķirto atbrīvojumu saraksts.

(48)

Īpašās atļaujas un atbrīvojumus būtu jāpiešķir uz laiku līdz sešiem gadiem no īpašās atļaujas piešķiršanas dienas, un tiem vajadzētu būt derīgiem tikai uz izmēģinājuma režīma laiku. Minētajam sešu gadu periodam būtu jādod SVT tirgus infrastruktūru operatoriem pietiekams laiks, lai tie pielāgotu savus darījumdarbības modeļus jebkādiem izmēģinājuma režīma pārveidojumiem un varētu darboties izmēģinājuma režīmā komerciāli dzīvotspējīgā veidā. Tas arī ļautu EVTI un Komisijai apkopot noderīgu datu kopumu par izmēģinājuma režīma darbību pēc īpašo atļauju un saistīto atbrīvojumu kritiskās masas piešķiršanas un ziņot par to. Tas arī dotu SVT tirgus infrastruktūru operatoriem laiku nepieciešamo pasākumu veikšanai, lai tie vai nu izbeigtu savu darbību, vai pārietu uz jaunu tiesisko regulējumu atbilstoši ziņojumiem, ko sniegs EVTI un Komisija.

(49)

Neskarot Regulu (ES) Nr. 909/2014 un Direktīvu 2014/65/ES, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām atsaukt īpašo atļauju vai jebkurus SVT tirgus infrastruktūrai piešķirtos atbrīvojumus, ja ir atklāta pamatā esošās tehnoloģijas vai SVT tirgus infrastruktūras operatora sniegto pakalpojumu un veikto darbību nepilnība, ja šī nepilnība ir lielāka nekā konkrētā pakalpojuma un darbību radītie ieguvumi vai ja SVT tirgus infrastruktūras operators ir pārkāpis jebkādus pienākumus, kas saistīti ar kompetentās iestādes piešķirtajām atļaujām vai atbrīvojumiem, vai ja SVT tirgus infrastruktūras operators ir iegrāmatojis finanšu instrumentus, kas pārsniedz šajā regulā noteiktās robežvērtības vai neatbilst citiem nosacījumiem, kuri piemērojami SVT finanšu instrumentiem saskaņā ar šo regulu. SVT tirgus infrastruktūras operatoram tā darbības gaitā vajadzētu būt iespējai pieprasīt vēl citus atbrīvojumus papildus tiem, kas tika prasīti sākotnējā pieteikumā. Šādā gadījumā papildu atbrīvojumi būtu jāpieprasa kompetentajai iestādei tādā pašā veidā kā atbrīvojumi, kas prasīti SVT tirgus infrastruktūras sākotnējā atļaujas pieteikumā.

(50)

Tā kā saskaņā ar izmēģinājuma režīmu SVT tirgus infrastruktūru operatori varētu saņemt pagaidu atbrīvojumus no dažiem spēkā esošo Savienības tiesību aktu noteikumiem, tiem īpašās atļaujas derīguma periodā būtu cieši jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm un EVTI. SVT tirgus infrastruktūru operatoriem būtu jāinformē kompetentās iestādes par visām būtiskajām izmaiņām to darījumdarbības plānā vai to kritiski svarīgo darbinieku sastāvā, pierādījumiem par kiberuzbrukumiem vai citiem kiberdraudiem, krāpšanu vai citu nopietnu ļaunprātīgu praksi, izmaiņām informācijā, kas sniegta sākotnējā īpašās atļaujas pieteikumā, tehniskām vai darbības grūtībām, jo īpaši tādām, kas saistītas ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu, un par visiem riskiem ieguldītāju aizsardzībai, tirgus integritātei un finanšu stabilitātei, kas netika paredzēti laikā, kad tika piešķirta īpašā atļauja. Saņemot informāciju par šādām būtiskām izmaiņām, kompetentajai iestādei ieguldītāju aizsardzības, tirgus integritātes un finanšu stabilitātes nodrošināšanas nolūkā būtu jāspēj pieprasīt, lai SVT tirgus infrastruktūra iesniedz pieteikumu jaunas īpašas atļaujas vai atbrīvojuma saņemšanai vai veic jebkādus korektīvus pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par piemērotiem. SVT tirgus infrastruktūru operatoriem būtu arī pēc pieprasījuma jāsniedz kompetentajai iestādei visa attiecīgā informācija. Kompetentajām iestādēm informācija, kas saņemta no SVT tirgus infrastruktūru operatoriem, un informācija par korektīvajiem pasākumiem būtu jānosūta EVTI.

(51)

SVT tirgus infrastruktūru operatoriem būtu jāsniedz regulāri ziņojumi savām kompetentajām iestādēm. EVTI būtu jāorganizē apspriedes par šiem ziņojumiem, lai visas kompetentās iestādes visā Savienībā gūtu pieredzi par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanas ietekmi un lai gūtu izpratni par to, vai ir vajadzīgi kādi Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu grozījumi, kas ļautu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju izmantot plašākā mērogā.

(52)

Izmēģinājuma režīma gaitā ir svarīgi veikt šā regulējuma un tā darbības biežu uzraudzību un izvērtēšanu, lai SVT tirgus infrastruktūru operatoriem sniegtu maksimāli daudz informācijas. EVTI būtu jāpublicē gada ziņojumi ar mērķi nodrošināt tirgus dalībnieku labāku izpratni par tirgu darbību un attīstību un sniegt skaidrojumus par izmēģinājuma režīma piemērošanu. Šajos gada ziņojumos būtu jāiekļauj jaunākā informācija par svarīgākajām tendencēm un riskiem. Minētie gada ziņojumi būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

(53)

Trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas EVTI būtu jāiesniedz Komisijai ziņojums, kas ietver izmēģinājuma režīma novērtējumu. Pamatojoties uz EVTI ziņojumu, Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā būtu jānovērtē izmaksas un ieguvumi, ko radītu izmēģinājuma režīma pagarināšana uz papildu laikposmu, izmēģinājuma režīma paplašināšana, to attiecinot uz citiem finanšu instrumentu veidiem, citi izmēģinājuma režīma grozījumi, izmēģinājuma režīma pārveidošana par pastāvīgu režīmu, ierosinot attiecīgus grozījumus Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktos, vai izmēģinājuma režīma izbeigšana. Nebūtu vēlams ieviest divus paralēlus režīmus, proti, attiecībā uz SVT balstītām un uz SVT nebalstītām tirgus infrastruktūrām. Ja izmēģinājuma režīms būs sekmīgs, to varētu padarīt par pastāvīgu režīmu, grozot attiecīgos Savienības tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā ar mērķi izveidot vienotu un saskaņotu regulējumu.

(54)

Spēkā esošajos Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktos ir konstatētas dažas potenciālas nepilnības attiecībā uz to piemērošanu kriptoaktīviem, kuri ir kvalificējami kā finanšu instrumenti. Konkrētāk, regulatīvie tehniskie standarti, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 600/2014 un ir saistīti ar konkrētām datu paziņošanas prasībām un pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām, nav pietiekami pielāgoti finanšu instrumentiem, ko emitē, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju. To finanšu instrumentu otrreizējie tirgi, kurus emitē, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai tamlīdzīgu tehnoloģiju, vēl ir to attīstības sākumposmā, tāpēc to iezīmes potenciāli atšķiras no tiem finanšu instrumentu tirgiem, kuros izmanto tradicionālu tehnoloģiju. Vajadzētu būt iespējai noteikumus, kas izklāstīti minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos, piemērot visiem finanšu instrumentiem neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas. Tāpēc saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajām pilnvarām izstrādāt regulatīvos tehnisko standartu projektus EVTI būtu jāveic visaptverošs minēto regulatīvo tehnisko standartu novērtējums un jāierosina visi vajadzīgie grozījumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tajos izklāstītos noteikumus var faktiski piemērot SVT finanšu instrumentiem. Veicot minēto novērtējumu, EVTI būtu jāņem vērā SVT finanšu instrumentu specifika un tas, vai ir jāpielāgo standarti, lai šos finanšu instrumentus varētu attīstīt, nekaitējot to noteikumu mērķiem, kuri paredzēti tehniskajos standartos, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014.

(55)

Tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktos esošo regulatīvo šķēršļu dēļ, kas traucē attīstīt SVT tirgus infrastruktūras kriptoaktīviem, kuri kvalificējami kā finanšu instrumenti, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(56)

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (13). Vienlaikus – attiecībā uz struktūrām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, – būtu jāizmanto mehānismi ziņošanai par Regulas (ES) Nr. 600/2014 vai Direktīvas 2014/65/ES pārkāpumiem, kā noteikts minētajā direktīvā. Attiecībā uz struktūrām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014, būtu jāizmanto mehānismi ziņošanai par minētās regulas pārkāpumiem, kā noteikts minētajā regulā.

(57)

SVT tirgus infrastruktūru darbība varētu ietvert personas datu apstrādi. Ja šīs regulas vajadzībām ir jāapstrādā personas dati, šāda apstrāde būtu jāveic saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (14) un (ES) 2018/1725 (15). Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2021. gada 23. aprīlī sniedza atzinumu.

(58)

Regula (ES) Nr. 600/2014 paredz pārejas periodu, kura laikā nediskriminējoša piekļuve centrālajam darījumu partnerim (CDP) vai tirdzniecības vietai saskaņā ar minēto regulu neattiecas uz tiem CDP vai tirdzniecības vietām, kas savām kompetentajām iestādēm iesnieguši pieteikumu gūt labumu no pārejas pasākumiem attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem. Laikposms, kurā CDP vai tirdzniecības vieta no savas kompetentās iestādes varēja attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem saņemt atbrīvojumu no noteikumiem par nediskriminējošu piekļuvi, beidzās 2020. gada 3. jūlijā. Pieaugošā tirgu nenoteiktība un svārstīgums negatīvi ietekmēja CDP un tirdzniecības vietu operacionālos riskus, un tāpēc jaunā atvērtās piekļuves režīma piemērošanas diena CDP un tirdzniecības vietām, kas piedāvā tirdzniecības un tīrvērtes pakalpojumus attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātiem instrumentiem, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/23 (16) 95. pantu tika atlikta uz vienu gadu, proti, līdz 2021. gada 3. jūlijam. Iemesli, kuru dēļ tika atlikta jaunā atvērtās piekļuves režīma piemērošanas diena, joprojām ir aktuāli. Turklāt atvērtās piekļuves režīms varētu būt pretrunā paralēliem politikas mērķiem veicināt tirdzniecību un inovāciju Savienībā, jo tas varētu mazināt stimulus inovācijai biržā tirgotu atvasināto instrumentu jomā, ļaujot konkurentiem, kas ir brīvas piekļuves saņēmēji, paļauties uz vēsturisko uzņēmumu infrastruktūru un ieguldījumiem nolūkā piedāvāt konkurējošus produktus ar zemām sākotnējām izmaksām. Tādas sistēmas uzturēšana, saskaņā ar kuru atvasināto instrumentu tīrvērte un tirdzniecība notiek vertikāli integrētā struktūrā, atbilst arī ilglaicīgām starptautiskajām tendencēm. Tāpēc jaunā atvērtās piekļuves režīma piemērošanas diena būtu jāatliek vēl uz diviem gadiem, proti, līdz 2023. gada 3. jūlijam.

(59)

Patlaban Direktīvā 2014/65/ES sniegtajā “finanšu instrumenta” definīcijā nav nepārprotami ietverti finanšu instrumenti, kas emitēti, izmantojot tādu tehnoloģiju klasi, kura atbalsta šifrētu datu sadalītu iegrāmatošanu, proti, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju. Lai nodrošinātu, ka šādus finanšu instrumentus var tirgot tirgū saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, Direktīvā 2014/65/ES paredzētā finanšu instrumentu definīcija būtu jāgroza, tajā iekļaujot minētos finanšu instrumentus.

(60)

Lai gan šī regula nosaka regulējumu SVT tirgus infrastruktūrām, tostarp tām, kas sniedz norēķinu pakalpojumus, CVD uzturēto vērtspapīru norēķinu sistēmu vispārējais regulējums ir noteikts Regulā (ES) Nr. 909/2014, kas ietver noteikumus par norēķinu disciplīnu. Norēķinu disciplīnas režīms ietver noteikumus ziņošanai par norēķinu neizpildi, naudas sodu iekasēšanu un sadali, kā arī obligātu iepirkšanu. Ievērojot ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 pieņemtos regulatīvos tehniskos standartus, noteikumus par norēķinu disciplīnu piemēro no 2022. gada 1. februāra. Tomēr ieinteresētās personas ir sniegušas pierādījumus, ka obligāta iepirkšana varētu palielināt likviditātes spiedienu un to vērtspapīru izmaksas, kuriem pastāv iepirkšanas risks. Tirgus svārstīguma gadījumā šāda ietekme varētu vēl vairāk palielināties. Ņemot vērā minēto, Regulā (ES) Nr. 909/2014 paredzēto noteikumu par obligāto iepirkšanu piemērošana varētu negatīvi ietekmēt kapitāla tirgu efektivitāti un konkurētspēju Savienībā. Minētā ietekme savukārt varētu palielināt pieprasījuma un piedāvājuma starpību, samazināt tirgus efektivitāti un samazināt stimulu aizdot vērtspapīrus vērtspapīru aizdevumu un repo tirgos un veikt norēķinus par darījumiem ar CVD, kuri ir iedibināti Savienībā. Tāpēc paredzams, ka izmaksas, kas saistītas ar noteikumu par obligāto iepirkšanu piemērošanu, pārsniegs potenciālos ieguvumus. Ņemot vērā šo iespējamo negatīvo ietekmi, Regula (ES) Nr. 909/2014 būtu jāgroza, lai katram norēķinu disciplīnas pasākumam varētu noteikt atšķirīgu piemērošanas datumu un tādējādi varētu vēl vairāk atlikt noteikumu par obligāto iepirkšanu piemērošanas dienu. Minētā atlikšana ļautu Komisijai saistībā ar gaidāmo tiesību akta priekšlikumu, ar ko pārskata Regulu (ES) Nr. 909/2014, izvērtēt, kā būtu jāgroza norēķinu disciplīnas regulējums un jo īpaši noteikumi par obligāto iepirkšanu, lai tajos ņemtu vērā un risinātu iepriekš minētos jautājumus. Turklāt šāda atlikšana nodrošinātu, ka tirgus dalībniekiem, tostarp tām SVT tirgus infrastruktūrām, uz kurām attiektos norēķinu disciplīnas režīms, īstenošanas izmaksas nerastos divas reizes, ja minētie noteikumi tiktu grozīti Regulas (ES) Nr. 909/2014 pārskatīšanas rezultātā.

(61)

SVT tirgus infrastruktūras darbībai nevajadzētu apdraudēt dalībvalstu klimata politiku. Tāpēc ir svarīgi veicināt mazemisiju vai bezemisiju sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju turpmāku attīstību un ieguldījumus tajās,